Stoltenbergs: NATO apspriež kodolieroču gatavību Krievijas un Ķīnas draudu dēļ

Apollo.lv
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Foto: ELVIS BARUKCIC/AFP

NATO risina sarunas par plašāku kodolieroču izvietošanu, reaģējot uz pieaugošiem draudiem no Krievijas un Ķīnas, alianses vadītājs Jenss Stoltenbergs paziņojis sarunā ar "The Telegraph".

Aliansei ir jādemonstrē savs kodolarsenāls visai pasaulei, lai sūtītu tiešu signālu saviem ienaidniekiem, sacīja Stoltenbergs.

Viņš arī norādīja, ka notiek tieša konsultācija NATO dalībvalstu starpā par raķešu pārvietošanu no noliktavām un to nogādāšanu kaujas gatavības pozīcijās.

"Es neiedziļināšos detaļās par to, cik kodolgalviņām vajadzētu darboties un cik daudz būtu jāuzglabā, bet mums ir jākonsultējas par šiem jautājumiem. To mēs arī darām," viņš teica.

Stoltenbergs intervijā atzīmē, ka kodolpārskatāmībai jākļūst par NATO kodolstratēģijas stūrakmeni.

"Protams, NATO mērķis ir pasaule bez kodolieročiem, bet, kamēr būs kodolieroči, mēs paliksim kodolalianse.

Jo pasaule, kurā Krievijai, Ķīnai un Ziemeļkorejai ir kodolieroči, bet NATO nav, ir bīstamāka pasaule,” uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

Viņš arī izteica stingru brīdinājumu par draudiem no Ķīnas puses, norādot, ka Ķīna veic īpaši lielus ieguldījumus modernos ieročos, tostarp savā kodolarsenālā, kas, viņaprāt, līdz 2030. gadam pieaugs līdz 1000 kaujas galviņām.

"Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē NATO var saskarties ar kaut ko tādu, ar ko tā vēl nekad nav saskārusies, proti, ar diviem potenciāliem pretiniekiem ar plašu kodolieroču arsenālu – Ķīnu un Krieviju," brīdināja Stoltenbergs.

Saskaņā ar "The Telegraph", operatīvo kodolieroču skaits tiek turēts noslēpumā, bet tiek lēsts, ka Apvienotajā Karalistē ir izvietoti aptuveni 40 no 225. ASV – aptuveni 1700 no 3700.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu