Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Aizvadītā vasara bijusi piektā siltākā Latvijas novērojumu vēsturē

Cilvēki atvēsinās pie strūklakas karstajā vasaras dienā.
Cilvēki atvēsinās pie strūklakas karstajā vasaras dienā. Foto: Ieva Lūka/LETA

2024. gada kalendārās vasaras vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 grādi jeb 1,3 grādi virs gadalaika normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Tā kļuva par piekto siltāko vasaru novērojumu vēsturē - kopš 1924.gada, - šo vietu dalot ar 2002. un 2011.gada vasaru.

Visi 2024.gada vasaras mēneši bija siltāki par normu. Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 grādi bija 1,8 grādus siltāks par mēneša normu, turklāt tas bija septītais siltākais novērojumu vēsturē - kopā ar 1936.gada jūniju. Savukārt jūlijs un augusts ar vidējo gaisa temperatūru +19,0 un +18,1 grāds bija 1,2 grādus siltāks par attiecīgā mēneša normu.

Vasara sākās silti, turpinoties maija otrās puses karstuma vilnim, taču jau drīz gaisa temperatūra pazeminājās un vairāk nekā nedēļu bija zem normas. Pārējo jūniju vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, mēneša beigās sasniedzot vairākus karstuma rekordus.

Jūlijā laikapstākļi bija ļoti silti, tikai atsevišķās dienās mēneša sākumā un beigās gaisa temperatūra noslīdēja zem klimatiskās normas. Arī augusts, kaut iesākās ar vēsāku laiku, izvērtās silts - mēneša otrajā pusē vidējā gaisa temperatūra pakāpās vairākus grādus virs normas. Gan jūlijā, gan augustā reģistrēti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Kopumā vasarā tika pārspēti 50 karstuma rekordi. Visaugstāk - līdz +32,9 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 28.jūnijā Jēkabpilī un Mērsragā.

Ar kopējo nokrišņu daudzumu 245 milimetri šā gada vasara bija 10% mitrāka par normu. Nokrišņu daudzums dažādos Latvijas reģionos bija atšķirīgs, dažviet vasara bija sausāka nekā ierasts, bet daļā Zemgales, Pierīgā un Vidzemes augstienē lija krietni vairāk par normu.

Kalnciemā vasaras kopējais nokrišņu daudzums sasniedza pat 383 milimetrus jeb 165% no stacijas gadalaika normas, turklāt par divām dienām novērojumu stacijas datos ir iztrūkumi, tādēļ patiesais nokrišņu daudzums Kalnciemā, iespējams, bija vēl nedaudz lielāks.

Jūnija sākums vidēji Latvijā bija mitrs, kaut Vidzemē, dažviet Latgalē un piekrastē tas bija ļoti sauss. Mēneša otrajā un trešajā dekādē lielākajā valsts daļā lija mazāk, līdz ar to jūnijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 54,5 milimetri bija 22% sausāks par normu.

Jūlijs iesākās līdzīgi, mēneša sākumam esot mazliet mitrākam un mēneša vidum - sausākam par normu, taču 28. un 29.jūlijā ciklons vietām atnesa ekstremāli stipru lietu. Divu dienu laikā visvairāk nolija Zemgalē, Jūrmalā un Rīgā, kur nokrišņu daudzums pārsniedza simts milimetru, Kalnciema novērojumu stacijā sasniedzot teju 200 milimetru. Rezultātā mēnesis kopumā ar vidējo nokrišņu daudzumu valstī 132 milimetri bija 75% mitrāks par normu, kļūstot par trešo mitrāko jūliju novērojumu vēsturē.

Līdz ar augustu nokrišņu daudzums samazinājās, visas mēneša dekādes valstī vidēji bija sausākas par normu. Augusts ar kopējo nokrišņu daudzumu 58,6 milimetri bija 24% sausāks nekā parasti.

Lielākajā daļā novērojumu staciju sausuma un mitruma rādītājs vasarā bija normas robežās, bet Dobelē, Jelgavā un Alūksnē vasara bija mēreni mitra, Kalnciemā un Zosēnos - ļoti mitra.

Vidējais vēja ātrums bija 2,7 metri sekundē, kas ir vienāds ar gadalaika normu. Sešās dienās vēja ātrums brāzmās vietām Latvijā sasniedza vētras spēku, lielākās brāzmas valsts novērojumu staciju tīklā reģistrētas 11.jūlijā Bauskā - 29 metri sekundē.

Savukārt 28. un 29.jūlija vētrā reģistrētās brāzmas bija pirmais gadījums, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā novērotas vētras spēka vēja brāzmas, ko izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaiss. Daugavgrīvā 13 stundas pēc kārtas vēja ātrums brāzmās pārsniedza 20 metrus sekundē.

Uz augšu