VIDEO ⟩ Kā nonāca līdz "militarizētās tēlniecības kompozīcijas" uzstādīšanai pie Ādažu bāzes (2)

Tas pēdējā laikā plašāk pazīstams saistībā ar Konkurences padomes uzlikto sodu par iespējamu dalību kartelī un Rīgas ielu remontu pamešanu pusratā maksātnespējas dēļ.

“Gate guardian” jeb vārtu sargs. Tā CVRT bruņutransportiera vraku oficiāli sauc dokumentos. Tas tika nopirkts jau 2017. gadā tieši ar mērķi to uzstādīt pie Ādažu militārās bāzes. Pati mašīna izmaksāja 1500 Lielbritānijas mārciņas jeb aptuveni 1800 eiro, bet ar tās uzstādīšanu saistītā teritorijas labiekārtošana izmaksāja vismaz simtreiz vairāk.

Kā "De facto" skaidro AM, 2017. gadā CVRT bruņutransportieri, kas jau bija izsmēlis savu tehnisko resursu un deaktivizēts, atveda un nodeva NBS. Ādažos tas arī nostāvēja līdz šī gada oktobra sākumam, kad to līdz būvlaukumam atveda un postamentā uzcēla specializēts celtnis.

Pa vidu gan bija 2020. gada nogalē paustais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba lūgums iekļaut šo vides objektu aizsardzības nozares būvniecības programmā, kam sekoja divas iepirkumu procedūras – 2021. gada nogalē un 2023.gada pavasarī.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) apgalvo, ka par to, ka šāda “militarizētās tēlniecības kompozīcija” top, kā arī pār tās izmaksām esot uzzinājis tikai pagājušajā nedēļā un uzreiz pēc tam sācis dienesta pārbaudi: “Kopumā gandrīz vai 200 tūkstošus mēs esam samaksājuši par vides objektu. Nu, par gaumi nestrīdas, bet par to lietderību ir daudz jautājumu. Es teiktu tā: mana šī brīža nostāja, kāpēc es arī ierosināju, – es neuzskatu, ka tas ir lietderīgi iztērēts finanšu resurss.”

Dienesta pārbaudes termiņš ir oktobra beigas. Jautājumi, kas jānoskaidro: kā tika pieņemti lēmumi par projekta idejas īstenošanu, projektēšanas un būvniecības iepirkumu summām un procedūrām, kā arī to izpildes kontroli.

NBS pārstāvji nedēļas sākumā vien komentēja to, ka ideja radusies, pārņemot tradīciju no Lielbritānijas un pārējām NATO valstīm. Tomēr vēlāk sīkākus komentārus dienesta pārbaudes dēļ "De facto" atteicās sniegt gan bijušais Apvienotā štāba priekšnieks Imants Ziediņš, gan NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Kalniņš ar preses virsnieces starpniecību gan atzina, ka piekrītot ministra viedoklim – "militarizētās tēlniecības kompozīcijas" izmaksas būtu jāvērtē kā neefektīva finanšu resursu izmantošana.

Notikumu hronoloģija, ko "De facto" izdevās no AM saņemt jau tagad, ir šāda. 2021. gada oktobra beigās, kad plosījās Covid-19 un Latvijā bija noteikta mājsēde, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) izsludināja iepirkumu par būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību. Novembrī pieteicās divi pretendenti, un 2022. gada 14. februārī – 10 dienas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – līgums tika noslēgts ar šobrīd jau daudziem skandāliem apvīto uzņēmumu "Ceļu pārvalde".

"De facto" sazvanīts, bijušais AS "Ceļu pārvalde" ģenerāldirektors Eldanizs Mamedovs uz jautājumu, kāpēc uzņēmums tomēr neveica būvdarbus, atbildēja: "Es neatceros, godīgi runājot. Tas sen bija, un es nekādus komentārus nevaru šobrīd jums iedot diemžēl. Neesmu vispār Latvijā."

Līgumā paredzētā summa jau toreiz bija 92 tūkstoši eiro bez PVN, un saskaņā ar publiski pieejamo līguma projektu gan būvprojekta izstrāde, gan būvdarbi “Ceļu pārvaldei” bija jāpabeidz 24 nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka bruņutransportierim pie Ādažu bāzes vajadzēja stāvēt jau 2022. gada augustā. Tomēr tikai 2022. gada novembra vidū VAMOIC kā pasūtītājs pieņēma “Ceļu pārvaldes” apakšuzņēmēja “Vertex Projekti” izstrādāto būvprojektu. Par to samaksāti gandrīz 25 tūkstoši eiro.

Gandrīz visu 2022. gadu aizsardzības ministrs bija Artis Pabriks (LA). Viņš sarunā ar "De facto" vispirms stāsta, ka viņa laikā nekādas būvniecības izmaksas netika apstiprinātas, jo akceptēta tikusi vien NBS ideja. Vēlāk gan Pabriks atzīst, ka viņam par būvdarbu sākotnējām izmaksām un sadārdzinājumu nekas neesot bijis zināms.

Vaicāts, vai 92 tūkstoši eiro par bruņutransportiera uzstādīšanu vēl šķitusi akceptējama summa, bijušais ministrs norāda: "Man nav zināšanas par šādiem līgumiem, un, ziniet, ne ministra uzdevums ir skatīties, kāda veida līgumus par ceļu projektēšanu vai citiem labiekārtošanas darbiem veic Nacionālie bruņotie spēki. Es domāju, ka tā nav bijusi un nekad nevarētu arī būt prioritāte. Es zinu to, kas izskanēja publiski, – ka 2023. gadā tika noslēgts līgums par 180 tūkstošiem. Es domāju, ka 2023. gadā šāda līguma noslēgšanai vispār nevajadzētu būt par prioritāti."

2022. gada rudenī jau bija skaidrs, ka Pabriks ministra amatā vada pēdējos mēnešus, jo viņa pārstāvētais saraksts netika ievēlēts Saeimā. Pašā gada nogalē tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa otrā valdība, un par aizsardzības ministri kļuva Ināra Mūrniece (NA). Mēnesi vēlāk, 2023. gada janvāra vidū pasūtītājs ar "Ceļu pārvaldi" vienojās no līguma izslēgt būvdarbus, taču tajā palika autoruzraudzība. Līgumsodi netika piemēroti.

2023. gada maijā apstiprināja nolikumu jaunam būvdarbu iepirkumam, kurā atkal piedalījās vien divi pretendenti un ar piedāvāto summu 153 tūkstoši eiro bez PVN uzvarēja akciju sabiedrība "R.A.J." Līgumu ar šo būvnieku noslēdza Kariņa valdības pēdējās nedēļās – pērngad augusta beigās.

Mūrniece neatceras, ka ar viņu pilnvaru termiņa laikā kāds no NBS būtu runājis par šo projektu un būvdarbu sadārdzinājumu.

"Un es saprotu, ka prasības šādiem objektiem izstrādā bruņoto spēku štābs, par katru šādu iepirkumu ir atbildīga persona bruņoto spēku štābā. Nu, tātad tas nozīmē, ka visu laiku bija konkrēts cilvēks, kas ar šo iepirkumu strādāja, un domāju, ka būtu korekti prasīt atbildību no bruņotajiem spēkiem un bruņoto spēku štāba," saka bijusī ministre, kas tagad ir atgriezusies Saeimā.

Problēmas projektu turpināja vajāt arī pēc Mūrnieces laika. Šā gada februārī VAMOIC atkāpās no autoruzraudzības līguma ar "Ceļu pārvaldi", jo tā to nepildīja. Jāpiebilst, ka jau 2023. gada oktobrī tika pasludināts "Ceļu pārvaldes" maksātnespējas process. Šā gada marta beigās 1650 eiro vērtu līgumu par autoruzraudzību noslēdza ar "Vertex projektiem", kas bija būvprojekta autors.

Būvdarbi saskaņā ar līgumu bija jāpabeidz četru mēnešu laikā. AM skaidro, ka tie nu ir pabeigti un notiek objekta pieņemšana ekspluatācijā. Būvnieka "R.A.J." valdes loceklis Roberts Villers par ažiotāžu un amatpersonu reakcijām ir neizpratnē:

"Nu nezinu, man kā būvniekam tas viss liekas absolūti nepieņemami. Tad galu galā kāpēc šiem cilvēkiem, kad mēs tur praktiski gandrīz gadu ņēmāmies un darījāmies, nevienam neienāca prātā pajautāt: ko tad jūs šeit būvējat?"

Villers apgalvo, ka viņa firma visu ir izdarījusi saskaņā ar būvprojektu un nekādas izmaksas no viņu puses būtiski nav pārsniegtas. Viss atbilst cenām, kuras tika iesniegtas iepirkuma konkursā.

Video: "De facto" sižets