VIDEO ⟩ Ameriks iekārtots darbā par Rīgas brīvostas pārvaldnieka ekspertu (1)

Pagājušajā nedēļā Kazahstānā notika ikgadējā starptautiskā izstāde, kur zem vienota zīmola (VIA LATVIA) kopā ar transporta un loģistikas nozares pārstāvjiem un uzņēmumiem piedalījās arī Rīgas Brīvostas pārvalde. Osta paziņojumā presei raksta, ka tai ir būtiski noturēt esošo kravu plūsmu ar Kazahstānu un svarīgi piesaistīt jaunus klientus no Centrālāzijas. Forums esot bijis plaši apmeklēts. Vienā no fotogrāfijām, ar kurām izstādes dalībnieki dalījās sociālajos tīklos, NP pamanīja arī ekspolitiķi Andri Ameriku.

Brīvostas pārvaldes mājas lapā informāciju par Ameriku kā ostas darbinieku neatradām. Par viņa darba gaitām kopš viņš atstāja Eiropas Parlamentu, neko nezināja arī ostas augstākā lēmējinstitūcija – valde.

Kaut izpildaparāts ir pakļauts valdei, ostas pārvaldnieks ir vienīgā persona, par kuru valde balso. Gan Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, gan viņa vietnieks Mārtiņš Ziemanis savos amatos nonāca laikā, kad Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs bija Andris Ameriks.

Ostas pārvaldnieks stāsta, ka viņa birojā bijusi vakance un Ameriks pieņemts darbā par ekspertu. Politiķis ieņēmis augstu pozīciju Eiropas parlamenta Transporta un tūrisma komitejā. Un Amerika zināšanas un kontakti ostai esot aktuāli. Bijušais Rīgas vicemērs un Eiropas Parlamenta deputāts Ameriks darbu ostā sācis no šā gada 2. septembra.

Vidējais eksperta atalgojums mēnesī ostā ir virs 3 tūkstošiem eiro.

Politikā Ameriks ir vairāk nekā 30 gadus. Viņa aktīvākais laiks saistāms ar partiju “Gods kalpot Rīgai”, kuras kodolā apvienojās cilvēki, kas iepriekš bija Aināra Šlesera vadītajā, vēlāk likvidētajā politiskajā organizācijā Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš. 2010.gadā, Rīgas vicemēram Šleseram aizejot uz Saeimu, Ameriks līdzās mēram Nilam Ušakovam ieņēma Šlesera vietu.

2010.gada oktobrī Ameriku ievēlēja par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju. Tā dēvētās oligarhu lietas izmeklētāji uzskatīja, ka balsojums ostas valdē bijis iepriekš sarunāts. KNAB izmeklēja versiju, ka Šlesers piedāvājis Aivaram Lembergam ietekmēt ostas valdes locekli Viesturu Silenieku, lai viņš nobalso par Ameriku apmaiņā pret ostas reklāmas līgumu ar Lembergam tobrīd svarīgo izdevniecību "Mediju nams". Pret Šleseru un Lembergu prokuratūra lietu izbeidza pierādījumu trūkuma dēļ.

Tiesībsargu neizvērtēta no tā dēvētajām “Rīdzenes sarunām” palika kāda epizode, kurā Lembergs, Šlesers un Ameriks apspriež iespējamo ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam doto kukuli, lai Lemberga bērniem pastarpināti piederošs uzņēmums varētu īrēt velkoņus un strādāt ostā. Sarunās izskan, ka Amerikam tiek uzdots jautājumu sakārtot. Osta tā arī nepiedzen pusmiljonu lielo parādu no “Amberholdings Liepāja”.

2011.gada rudenī par diskrimināciju iespaidīgajā iepirkumā par Krievu salas attīstību pie medijiem vēršas Vācijas būvnieks. Brīvosta lēmusi, ka Krievu salā par turpat 89 miljoniem jāļauj būvēties BMGS, kurā ietilpst arī Gunta Rāvja vadītā Skonto Būve, kaut vācu firmas piedāvājums bija 12 miljonus lētāks. Vāciešu piedāvājumu noraidīja, jo ostas pieacinātajiem ekspertiem neesot radies priekšstats, ka par šo summu darbus būtu iespējams paveikt.

Pēc četriem gadiem projekts sadārdzinājās un par 44 miljoniem pārsniedza konkursā uzvarējušās BMGS S nosaukto cenu (133,65 miljoni).

2013.gadā ar ostai iznīcinošu revīziju nāk klajā Valsts kontrole .

Negūti miljoniem mērāmi ieņēmumi, vienlaikus nelikumīgi un nelietderīgi tērēts 41 miljons. Apšaubāmi tēriņi reklāmām, dāvanām, prēmijām, ziedojumiem. Bez skaidras un saprotamas sistēmas slēgti nomas līgumi par zemi, piestātni un velkoņiem.

Loginovs ostā nodarbinājis savus radus. Vēlāk mediji noskaidros, ka pārvaldnieks bez saskaņošanas ar valdi par 75 tūkstošiem brīvostas mājas lapas uzturēšanai algojis arī Amerika dēla Agra Amerika IT uzņēmumu Creative IT development. Ameriks Valsts kontroles ziņojumu tolaik sauca par brīvostas darba torpedēšanu. Un Loginovu aizstāvēja.

Ilggadējais ostas pārvaldnieks atlūgumu iesniedza četrus gadus vēlāk, jau pēc tam, kad viņu tiesāja par dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanu.

Arī Ušakova/Amerika tandēms nenostrādāja pilnu sasaukuma laiku. Tam par iemeslu kļuva KNAB sāktā “ Rīgas satiksmes “ krimināllieta, kas atklāja iespaidīgas korupcijas shēmas jauno transportu iepirkumos. Starp arestētajiem bija arī Amerika partijas biedrs, kā arī biznesa partneris. Kratīšanas notika arī pie mēra un vicemēra mājās. Dažus mēnešus vēlāk Ušakovs ar Ameriku paziņoja par kopīgu startu Eiropas Parlamenta vēlēšanās no "Saskaņas" saraksta, un abus ievēlēja.

Nespējot atšķetināt sarežģītās shēmas "Rīgas satiksmes" lietā un iegūt pietiekamus pierādījumus, lai ietu uz tiesu, KNAB to pirms gada izbeidza. Taču Taureņu pirtī ierakstītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā pierādījums jaunai krimināllietai. Tiesībsargi uzskata, ka par Rīgas domes piešķirtajām atlaidēm mikroautobusos, kuru biznesā tolaik bija ieinteresēts Amerika partijas biedrs Aleksandrs Brandavs, domes augstākā vadība prasījusi kukuli. Lietā iesaistītie savu vainu noliedz.

No apsūdzībām Ušakovu un Ameriku iepriekš sargāja Eiropas parlamentāriešiem piešķirtā imunitāte. Amerikam tādas vairs nav, un prokurors Ando Skalbe pirms mēneša aģentūrai LETA stāstīja, ka Amerikam drīzumā uzrādīs apsūdzību. Patlaban šis kriminālprocess apturēts, “Nekā personīga” šonedēļ uzzināja prokuratūrā.

Ameriks nelielā telefonīsziņā atrakstīja, ka savu jauno amatu nekomentēs. Un norādīja, ka pēdējo piecu gadu darbs ar Eiropas, kā arī Centrālāzijas valstu transporta struktūrām dod nopietnu perspektīvu jaunu kravu piesaistei Rīgas brīvostai.

Viņš ir izstājies no paša dibinātās partijas “Gods kalpot Rīgai” un uztur spēkā pavasarī teikto, ka politikā ņem pauzi. Vismaz līdz 2026.gadam, kad Latvijā tiks vēlēta jauna Saeima.

Pagaidām nav skaidrs, vai tā dēvētajā mikroautobusu atlaižu lietas iespējamā korupcijas lietā apsūdzība nedraud bijušajam Rīgas mēram, pašreizējam Eiroparlamentārietim Nilam Ušakovam. Pavasarī Eiropas Parlamenta vairākums lēma neļaut izdot tobrīd abus eiroparlamentāriešus Ušakovu un Ameriku kriminālvajāšanai, jo esot aizdomas, ka tā esot politiska vajāšana. Tā kā noziegums vērtējams kā sevišķi smags, noilgums šai lietā neiestāsies vēl gandrīz 10 gadus. Un prokuratūrai jāvērtē, vai atkārtoti nepieprasīt atcelt Ušakovam imunitāti.

Video: "Nekā personīga" sižets