VIDEO ⟩ Raidījumam pierobežā izdodas atrast mirušo nelegālo migrantu kapa vietas (1)

Ceļš uz Silenes robežu ar Baltkrieviju ir tukšs. Punkts ir slēgts, tāpēc uz ceļa mašīnu ir maz. Nepilnu kilometru pirms robežas ir viena no piecām valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes apsardzības nodaļām.

No nodaļas līdz robežas žogam ir aptuveni 15 minūtes cauri mežam. Tur pa ceļam ir arī mājas. Dažas pamestas, bet citas joprojām apdzīvotas. Turpat netālu ir arī SPA.

Māris Pukinskis, Robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta priekšnieks:

Silenes SPA līdz šim arī darbojas – ļoti populārs. Kaut kad jau sen uz turieni arī nāca mūsu migranti.

Kopš nelegālo migrantu krīzes sākuma uz Latvijas – Baltkrievijas robežas gandrīz visu laiku valda pastiprinātās apsardzības režīms. Pēdējo pagarinājumu valdība apstiprināja vēl pagājušajā mēnesī. Tāpēc te gandrīz nav cilvēku.

Šogad uz robežas pabeigts žogs. Tagad robežsargi gaida, kad uzstādīs kameras. Tam jānotiek līdz 2026.gadam. Kopš uzbūvēts žogs, daudz vairāk migrantu aptur pirms tie šķērsojuši robežu.

Šis posms noslēdzas Riču ezerā. Gar malu redzama iemīta taciņa. Pēdējo 18 migrantu grupu šeit robežsargi fiksēja pirmdien. Kopš 2021.gada atturēti vairāk nekā 28 tūkstoši robežpārkāpēju. Tas ir par gandrīz 10 tūkstošiem vairāk nekā iedzīvotāju Krāslavas novadā.

Pamestās viensētas dažkārt izmanto kā slēpņus vai pagaidu patvērumus. Nesen atklāts arī gadījums, kad Kalupes pagastā mājas pagrabā migrantus turēja ieslēgtus iespējamie transportētāji.

Arvīds Kucins, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs (Daugavpils novada partija)

“Es personīgi to vietu pat aptuveni zinu. Pēc tam, kad sāk šķetināt to jautājumu, kur no robežas Kalupes pagasts atrodas – tas jau 40 kilometri gandrīz vai vairāk. Pat 60 būs, ja pa ceļiem brauc. Pēc tam jau veikalnieki saka: “Jā, tādi bija redzēti veikalā, pienu pirkuši un visu pārējo.” Bet neviens nevarēja iedomāties, ka viņi tur atrodas. Līdz ar to tāda brīžiem nedrošības sajūta, es domāju, cilvēkiem ir, bet ko viņi īpaši arī nepasaka.”

Ne visi migranti tiek atturēti. Dažus ielaiž humānu apsvērumu dēļ, nereti tiem vajadzīga medicīniskā palīdzība. Salīdzinoši biežs viesis pierobežas joslā ir arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Trīs gadu laikā dienests uz robežu saņēmis 440 izsaukumus. Izsaukumu skaits nav vienāds ar pacientu skaitu. Trīs gadu laikā slimnīcās nogādāti 185 migranti.

Šogad NMPD devies uz izsaukumu arī pie diviem jau mirušiem migrantiem. Kas notiek ar līķiem, robežsardze nezina, tā esot policijas kompetence. Valsts policija saka, ka mirušie atrasti arī pagājušajā gadā. Kopā līdz šim 8 - sešas sievietes un divi vīrieši. Policija sākusi septiņus kriminālprocesus, bet līķus uzdeva apglabāt pašvaldībām.

Aptuveni 100 kilometrus tālāk, Krāslavas novadā meža ielokā atrodas maza, praktiski pamesta kapsēta.

Aiz šīs sētas apglabāti migranti, un uz to kapu atzīmēm lasāms "nezināms". Valsts policija saka, ka kopš pagājušā gada konstatētas 8 robežšķērsotāju nāves, taču pierobežas novadā saka – ir vairāk.

Re, kur arī ir. Viens, kuram nav atzīmes nekādas. Apbedījums Nr. 6. Viena nezināma persona. Tas taču pavisam nesen – 11.jūnijs. Plkst. 15.00 apglabāts. Te ir no šī gada aprīļa. Te ir marts. Te ir februāris. Te ir pagājušā gada novembris. Un te ir pagājušā gada oktobris.

Pierobežā dzīvo gandrīz 45 tūkstoši cilvēku. Sastapšanās ar migrantiem tur jau ierasta lieta. Upenieks stāsta, ka bijuši arī gadījumi, kad robežpārkāpēji ienāk pilsētā. No robežas līdz Krāslavas centram ir tikai aptuveni 5 kilometri.

Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs (Latvijas Zemnieku savienība):

Atnāk darbinieki, kuri saka “hello, hello”, mēs tur sasveicinājāmies. Jautājums, ja tu ej uz saimniecības ēkām, ej uz pirtiņu, viņš jau tur mazgājas. Apmēram tā, parastā valodā. Protams, ja sēņotāji kādreiz brauca, tad tagad viņi uz turieni vairs nebrauc.

Krāslavas novadā iedzīvotāji pastāvīgi domei sūdzas, ka jūtas nedroši. Tur pēc vietējo iniciatīvas 31.oktobrī notiks seminārs, kurā aicināts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Iedzīvotāji vēlas skaidrāku sapratni par rīcību apdraudējuma gadījumā, ciešāku sadarbību ar valsts spēka struktūrām, un gatavi paši iesaistīties drošības stiprināšanās reģionā.

Iedzīvotāju noskaņojumu pierobežā pētījuši arī Latvijas Transatlantiskajā organizācijā. Arī tur secina, ka valsts institūcijas nepietiekami pievērš uzmanību pierobežā dzīvojošajiem.

Sigita Struberga, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre:

Diemžēl visai bieži publiskajā telpā mēs redzam, ka Latgales iedzīvotāji zināmā mērā tiek stigmatizēti. Ziniet, tur dzīvo jau tie, kas nezina kā, kas jādara, tur ir tie, kas, visticamāk, ja nu kas, nebūs Latvijas pusē… Nē, tā nav. Man liekas, ka mēs ne tikai nodarām pāri Latgales iedzīvotājiem, bet patiesībā paši vairojam savu vārīgumu, nespējot runāt vairāk iekļaujošos veidos.

Arī Augšdaugavas novadā pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka pēc Krāslavas novada piemēra, domās par līdzīgu sanākšanu un iedzīvotāju uzrunāšanu arī pie viņiem.

Video: "Nekā personīga" sižets