"Aiz priekškara": propagandisti izplata melus par Lietuvas prezidentu un runā par "Ukrainas kodolieročiem" (2)

"Sliktās" Herisa un Sandu

Līdztekus ideoloģiskais bataljons izvērsa uzbrukumu ASV demokrātu partijas prezidenta amata kandidātei Kamalai Herisai, uzsverot viņas nepiemērotību prezidenta amatam un melojot, ka jaunākās aptaujas liecinot par būtisku republikāņu kandidāta Donalda Trampa pārsvaru. Ikviens, kuram nav slinkums painteresēties pašiem, var pārliecināties, ka ļoti dažādu aptauju veicēju skaitļi rāda, ka vēlētāju atbalsts abiem kandidātiem ir ļoti līdzīgs, un neviena aptauja neuzrāda būtisku Trampa pārākumu.

Savukārt par Moldovā notiekošajām prezidenta vēlēšanām un referendumu par valsts dalību Eiropas Savienībā propagandisti vēstīja, ka Moldovā valda nabadzība un posts apvienojumā ar valdošā "režīma" īstenotu "cenzūru". Krievi uzsvēra, ka Moldovu esot pametuši desmitiem tūkstošu bēgļu, kas emigrējuši uz Krieviju un kuriem oficiālā Moldova liekot šķēršļus dalībai vēlēšanās. Protams, atkal izskanēja apgalvojumi, ka Rietumi gatavojot "apvērsumu" Moldovā un sagādāšot tai Ukrainai līdzīgu likteni.

Tikmēr gan Moldovas prezidente Maija Sandu, gan pētnieciskie žurnālisti vēsta par būtisku Krievijas iejaukšanos vēlēšanās. Sandu svētdien nosodīja "ārvalstu spēku bezprecedenta uzbrukumu" demokrātiskam vēlēšanu procesam.

Jau vairākas nedēļas pirms vēlēšanu dienas Moldovas varas iestādes bija izteikušas brīdinājumus par intensīvu Krievijas iejaukšanos, aprakstot savu cīņu "pret hidrai līdzīgu Kremļa pilnvarnieku tīklu un nelikumīgas naudas uzbrukumu, kas paredzēts balsu iegādei".

Īsā, nepilnas divas minūtes garā paziņojumā presei savā vēlēšanu galvenajā mītnē Sandu sacīja, ka viņas valdībai ir pierādījumi, ka "noziedznieku grupējumi ir mēģinājuši nopirkt 300 000 balsu", lai ietekmētu dubulto balsojumu. "Sadarbojoties ar mūsu nacionālajām interesēm naidīgiem ārvalstu spēkiem, [viņi] ir uzbrukuši mūsu valstij ar desmitiem miljonu eiro, meliem un propagandu," sacīja Sandu.

No klusuma par Ziemeļkoreju līdz meliem par Nausēdu

Šoreiz pagājušās nedēļas Kremļa televīzijas propagandas apskatā vērts pievērsties diviem noklusējumiem un vieniem lieliem meliem, kas labi izgaismo krievu ideoloģiskās mašinērijas darbību.

Par to, kas varētu būt grūti izskaidrojams sabiedrībai vai vienkārši ir "nepatīkams" temats, tiek vienkārši klusēts. Jā, noklusēšanas stratēģija nedarbojas attiecībā uz sociālo tīklu, īpaši "Telegram" lietotājiem, tādēļ tur propagandisti uzvedas pilnīgi citādi, taču televīzijās, kuru mērķauditorija ir ļoti plaša sabiedrības daļa, kura tehnoloģijās neorientējas un kurai TV ir vienīgais informācijas avots, noklusēšana darbojas perfekti. Tā teikt, par ko nerunā televīzijā, tā vispār nav vai, ja par to runā citviet, tad noteikti melo.

Tas, kuri notikumi tiek noklusēti, bet kuri tiek atspēkoti, sagrozot faktus, ir skaidrs tikai pašiem propagandistiem, kuri vadās pēc dažbrīd iracionāliem apsvērumiem, tostarp ņemot vērā noskaņojumu sabiedrībā. Ja Kremlis izlēmis, ka sabiedrību vajag "uzkurināt", tad vēstījumi ir vieni, ja lēmums ir sabiedrību "nomierināt", tad daudz kas tiek nepateikts.

Tā, piemēram, uzbudināt sabiedrības vēsturisko atmiņu ar stāstiem par "atdzimstošu nacismu" Vācijā nekad nav par ļaunu, taču pārāk aizrauties ar stāstiem par citu valstu (Ziemeļkorejas, Irānas) militāro palīdzību Krievijai gan ir lieki, jo Krievija, kā tas tiek pasniegts sabiedrībai, ir militāri varenākā valsts pasaulē.

Tas, par ko propagandisti visu aizvadīto nedēļu klusēja kā ūdeni mutē ieņēmuši, bija Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teiktais, ka Ziemeļkoreja faktiski ir ierauta Krievijas karā pret Ukrainu. Laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz augsta ranga amatpersonām Kijivā un Seulā, nesen vēstīja, ka Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās atrodas desmitiem Ziemeļkorejas militārpersonu, palīdzot Krievijas armijai strādāt ar raķešu palaišanas iekārtām. Savukārt Ukrainas partizānu grupa "SROK" konstatējusi Ziemeļkorejas karavīrus okupētajā Doneckas apgabalā vienā no mācību zonām. Tā atrodas aptuveni 14 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Mariupoles.

Laikraksts "Le Monde" aizvadītās nedēļas nogalē, atsaucoties uz Dienvidkorejas Nacionālo izlūkošanas dienestu (NIS), paziņoja, ka Phenjana ir nolēmusi nosūtīt "liela mēroga karaspēku" karot kopā ar Krieviju Ukrainā. Paredzams, ka kopumā tiks izvietoti 12 000 Ziemeļkorejas karavīru no četrām brigādēm, tostarp specvienībām.

Saskaņā ar NIS sniegto informāciju no 8. līdz 13.oktobrim ar Krievijas karakuģiem Krievijā ieradās 1500 karavīru. Viņi tiks izvietoti militārajās bāzēs Tālajos Austrumos Vladivostokā, Usūrijā, Habarovskā un Blagoveščenskā, un paredzams, ka pēc apmācību pabeigšanas viņi pievienosies frontes līnijām.

Viens no skaidrojumiem, kādēļ par to tiek klusēts, ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina aizvadītajā nedēļā teiktais preses konferencē ar BRICS valstu - Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika, Ēģipte, Etiopija, Dienvidāfrika - medijiem, ka Krievijai ir tehnoloģiski modernākā armija pasaulē, bet pašreizējais karš ir raksturojams kā intelektuāls "matemātiķu" karš, kurā Krievijas dzīvā spēka zaudējumi esot minimāli, jo karojot tehnoloģijas.

Šajā naratīvā nekādi neiederas ziņas par citu valstu karavīru iesaistīšanos Ukrainas karā. Tāpat kā tajā neiederas skaitļi par Krievijas dzīvā spēka zaudējumiem, kas pašlaik saskaņā ar Ukrainas armijas ģenerālštāba ziņoto sasniedz 680 230 karavīrus.

BRICS kontekstā vērts pieminēt, ka uz propagandistu lepnuma fona par to, ka BRICS mediju preses konferencē Putins uzrunā miljardu lielu auditoriju visā pasaulē, protams, neiederas arī ziņa par Kazahstānas pausto, ka tā pagaidām negrasās pievienoties minētajai organizācijai.

Kamēr propagandisti atsakās par to reflektēt, tikmēr domnīca "Geopolitical Monitor" raksta, ka "pievienošanās BRICS var pārāk stipri aizvirzīt Kazahstānas ārpolitiku pie tās saskaņošanas ar Ķīnu un Krieviju. Šādas izmaiņas varētu radīt risku atsvešināt citus Kazahstānas stratēģiskos partnerus, tostarp ASV un Eiropas Savienību, ar kurām tā ir izveidojusi spēcīgas tirdzniecības un diplomātiskās attiecības. Atturoties no dalības BRICS, Kazahstāna var turpināt dzīvot savā delikātajā stāvoklī starp austrumiem un rietumiem".

Pārejot no noklusējumiem pie meliem, jāmin, ka tie bija saistīti ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un tā saukto Zelenska uzvaras plānu. Turklāt šoreiz tās nebija nepatiesas interpretācijas vai faktu sagrozīšana, bet klaji meli.

Proti, raidījuma "60 minūtes" vadītāji Olga Skabejeva un Jevgēņijs Popovs, runājot par Zelenska uzvaras plānu, uzsvēra, ka to neatbalsta tāds kaismīgs Ukrainas aizstāvis kā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Par "pierādījumu" kalpoja sižets, kurā Nausēda Eiroparlamentā atbild uz žurnālistu jautājumiem. Redzama bija tikai bilde, Nausēdas teiktais netika tulkots, tā vietā skanēja raidījuma vadītāju meli, ka Nausēda stāstot, cik nereāls un utopisks esot Zelenska uzvaras plāns.

Tie, protams, ir meli, jo Nausēda ir uzsvēris, ka Lietuva pilnībā atbalsta Ukrainu un atbalsta prezidenta Zelenska prezentēto Ukrainas uzvaras plānu.

Lietuvas prezidenta mājaslapā teikts: "Mums ir jāpieņem nepieciešamie lēmumi, lai nodrošinātu, ka Ukraina uzvar, nevis tikai pretojas. Ir svarīgi nodrošināt Ukrainai visu tai nepieciešamo militāro palīdzību. Ukrainas lūgums palielināt uguns spēku, tostarp spēju veikt liela attāluma triecienus pret militāriem objektiem Krievijas teritorijā, ir pilnīgi likumīgs. Tāpat Ukrainai pēc iespējas ātrāk jāsniedz atbalsts 6,6 miljardu eiro apmērā, izmantojot Eiropas Miera fondu."

Krievi Zelenski salīdzina ar Sadamu Huseinu

Atsaucoties uz Vācijas bulvārpreses "Bild" rakstīto par Ukrainas vēlmi iegūt kodolieročus, propagandisti kliedza, ka Ukraina nodarbojoties ar kodolšantāžu un Krievija nekad nepieļaušot, ka Ukrainas rīcībā nonāk kodolieroči.

Kremļa ideoloģiskie kalpotāji izdomāja vilkt paralēles starp Irākas diktatoru Sadamu Huseinu, kurš vēlējās iegūt atomieročus un kuram pasaule to neļāva izdarīt, un Zelenski.

Krievi arī absolūti ignorēja Ukrainas Ārlietu ministrijas oficiālo paziņojumu, kurā teikts, ka Ukraina oficiāli noliedz vārdā nenosauktu avotu mājienus "Bild" publikācijā par Ukrainas iespējamiem plāniem izstrādāt masu iznīcināšanas ieročus. "Ukraina ir pārliecināta, ka Kodolieroču neizplatīšanas līgums joprojām ir globālās starptautiskās drošības arhitektūras stūrakmens. Neskatoties uz notiekošo Krievijas agresiju, Ukraina turpina ievērot līguma noteikumus un joprojām ir atbildīga starptautiskā kodolieroču neizplatīšanas režīma dalībniece," teikts paziņojumā. Tāpat Ukrainas Ārlietu ministrija norāda, ka "Ukraina, kas vēsturiski ir devusi vislielāko ieguldījumu starptautiskajā mierā, drošībā un kodolieroču neizplatīšanā, tagad saskaras ar teroristiskās valsts Krievijas kodolšantāžu. Maskava ne tikai ķeras pie bezatbildīgas un bīstamas retorikas par masu iznīcināšanas ieročiem, bet arī rada nepieņemamus draudus Ukrainas kodolobjektiem, turpinot nelikumīgo Zaporižjas atomelektrostacijas okupāciju un apsverot triecienus Ukrainas kodolenerģijas sistēmas elementiem. Mēs aicinām starptautisko sabiedrību palielināt spiedienu uz Maskavu, lai tā nepieļautu tās agresīvo plānu īstenošanu".

Jāuzsver, ka Zelenskis, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti norādīja, ka "mēs nebūvējam kodolieročus. Ar to es gribēju teikt, ka šodien mums nav lielākas drošības garantijas par dalību NATO".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024