"RB Rail" uzsver, ka Latvijā galvenā prioritāte ir pamattrases būvniecība posmā no Misas līdz Latvijas/Lietuvas robežai, līdz ar to saņemts papildu finansējums apmēram 27 kilometru garam posmam. Tāpat finansējums piešķirts būvuzraudzībai un Iecavas augstsprieguma pieslēguma punkta izveidei, kā arī Skultes infrastruktūras apkopes punktam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases izbūvei Igaunijas virzienā.
Līdzekļi Latvijā paredzēti arī nekustamo īpašumu atsavināšanai Skultes posmā un dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži-Misa.
Igaunijā līdzfinansējums piešķirts pamattrases būvdarbiem, aptverot uzbēruma būvniecības darbus Sodevahe-Kangru, Kangru-Saku Harju apriņķī un Hagudi-Alu posmos. Papildu darbi plānoti Saku-Harju/ Raplas robežas un Alu-Kerpla posmos.
Lietuvā finansējums piešķirts uzbēruma būvniecības darbiem Ramigala-Berčūni un Berčūni-Jonišķēle posmos pie Lietuvas un Latvijas robežas, tostarp augstsprieguma pieslēguma punktu izveidei Panevēžā, Išorā un Ļudvinavas "Rail Baltica" transformatoru apakšstacijās, kā arī pamattrases būvniecībai Kauņas-Šētas posmā. Tāpat "Rail Baltica" aktivitātēm Lietuvā piešķirts finansējums apakšstruktūras darbiem 114 kilometru garumā posmā Kauņa-Lietuvas/Latvijas robeža.
Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Kristīne Malnača norāda, ka "Rail Baltica" galvenais finansējuma avots ir ES finansējums, kas tiek iegūts, konkurējot ar citiem Eiropas infrastruktūras projektu pieteikumiem.
"Latvijai un projektam ir būtiski šo atbalstu saglabāt arī nākamajā ES daudzgadu finanšu periodā. Patlaban svarīga loma ir arī projekta nacionālā ieviesēja - SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) - uzkrātajai pieredzei apjomīgu būvdarbu vadīšanā. Patlaban būtiski turpināt mērķtiecīgu un pakāpenisku "Rail Baltica" izbūvi, lai projekta pirmajā kārtā Latvijai nodrošinātu pārrobežu savienojuma izveidi un demonstrētu spēju apgūt piešķirtos līdzekļus," uzsver Malanča.