Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis
Iesūti ziņu!

Video Aiz priekškara: Trampa solījumi izbeigt karu varētu nepatikt nevienam no iesaistītajiem

Foto: Ekrānuzņēmums no video

Aizvadītās nedēļas Krievijas propagandas divi apspriestākie ideoloģiskie notikumi bija Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās un Krievijas prezidenta Vladimira Putina runa "Valdaja kluba" sanāksmē. Uzruna gan notika jau pēc Trampa ievēlēšanas, Kremļa ideologiem paziņojot, ka tā pārņēmusi pasaules uzmanību.

Kremļa ideologi kārtējo reizi uzdeva vēlamo par esošo, paziņojot, ka Putina runa pilnībā pārņēma pasaules uzmanību un absolūti aizēnoja ASV prezidenta vēlēšanas, jo starptautiskās dienaskārtības degpunktā esot bijuši tieši Putina Valdaja vēstījumi.

Nekas gan nevar būt tālāks no patiesības. Pārskatot pasaules medijus, redzams, ka Putina runa Valdajā tiek pieminēta, tikai garāmejot, tai pievērstā uzmanība ir ārkārtīgi margināla. Savukārt ASV prezidenta vēlēšanu iznākums ir visapspriestākais temats medijos. Taisnības labad jāuzsver, ka arī Putina runas pieminēšana plašsaziņas līdzekļos bija tikai kontekstā ar Trampa ievēlēšanu.

Pārējie Putina prātuļojumi, par kuriem sajūsminās paši krievi, vispār ārpus Krievijas neizskanēja un nevienam nopietnam starptautiskās politikas ekspertam pat nenāca prātā analizēt Krievijas prezidenta pārdomas par "jauno” pasaules kārtību un tās uzbūvi. Tā teikt, "сами гоним, сами пьём" (paši dzenam, paši dzeram).

Kopumā propagandistu vēstījumi par Trampa uzvaru vēlēšanās ir šādi: ASV joprojām ir Krievijai naidīga valsts, Tramps nav nekāds "mūsējais", taču cerīgi ir tas, ka Tramps runā nevis par kara turpināšanu, bet par mieru.

Savukārt Putins uzsvēra, ka ir atvērts dialogam ar ASV un Trampu, tāpat kā miera sarunām, taču tās var notikt tikai pēc Krievijas izvirzītiem noteikumiem. Viens no galvenajiem nosacījumiem - Ukrainai jābūt neitrālai, tā nedrīkst iestāties NATO un Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas nav atdodamas.

Vienlaikus Putins norādīja, ka, lai arī ir gatavs miera sarunām, viņš nepiekritīs pamieram, jo to Rietumi izmantošot, lai vēl vairāk apbruņotu Ukrainu.

Neviens propagandists pat neiepīkstējās par laikrakstā "The Washington Post" minēto, ka 7.novembra vakarā notikusi telefonsaruna starp Trampu un Putinu. Savukārt Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka tā ir dezinformācija. "Nekādas sarunas nebija. Šis ir visspilgtākais piemērs tās informācijas kvalitātei, kas tagad dažkārt tiek publicēta pat diezgan cienījamos izdevumos. Tā ir pilnīga nepatiesība. Tā ir tīra fikcija, tā ir vienkārši nepatiesa informācija," 11.novembrī notikušajā brīfingā sacīja Peskovs.

"NATO ir anahronisms"

Visas mūsdienu pasaules problēmas, tostarp karš Ukrainā, ir Rietumu neokoloniālās politikas sekas. Ja pēc Aukstā kara beigām 1991.gadā NATO nebūtu paplašinājusies Austrumu virzienā, šodienas konflikti izpaliktu. Arī pašlaik NATO īsteno ekspansiju, kas dēvējama par "lienošo intervenci" - šāda ir Putina izpratne par notiekošo un karu Ukrainā.

Krievijas diktators atkārtoti klāstīja, ka pie kara Ukrainā vainojams ASV sarīkotais "valsts apvērsums", kā rezultātā Ukrainā pie varas nāca nacisti, kas īstenoja genocīdu pret krievvalodīgajiem Donbasā un citviet.

Putins un viņu apkalpojošā ideoloģiskā svīta ciniski apgalvoja, ka Krievija, sākot karu ar Ukrainu, nav pārkāpusi nekādus starptautiskos tiesību aktus, jo tā ir tikai aizstāvējusies pret agresiju. Tajā pašā laikā Krievijas politiķi nekad nav spējuši minēt kaut vienu konkrētu piemēru, kā būtu izpaudusies Ukrainas agresija pret Krieviju. Savukārt, ja tā ir bijusi Putina daudz piesauktā "prevencija", tad tas ir bīstams precedents, kas nozīmē, ka faktiski jebkura valsts var iebrukt kaimiņvalstī, to pamatojot ar "preventīvu pašaizsardzību".

Tāpat propagandisti savas rīcības tiesiskumu pamatoja ar to, ka okupēto teritoriju iedzīvotāji ir īstenojuši savas tiesības uz pašnoteikšanos. Tas, ka "referendums" notika, klātesot okupācijas karaspēkam, līdz ar to saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem nav uzskatāms par leģitīmu, krievu skatījumā nav arguments.

"Bloka [NATO] politika un Aukstā kara koloniālā laikmeta mantojums ir pretrunā ar jaunās starptautiskās sistēmas būtību, kas ir atvērta un elastīga. Pasaulē ir tikai viens bloks, kuru kopā satur tā saucamie pienākumi un stingras ideoloģiskās dogmas un klišejas. Tā ir Ziemeļatlantijas līguma organizācija, kas turpina ekspansiju uz Austrumeiropu un tagad mēģina izplatīt savas pieejas citās pasaules daļās pretēji tās statūtos noteiktajiem principiem. Tas ir atklāts anahronisms," Valdaja runā uzsvēra Putins.

Viņaprāt, pašlaik notiekošais, ir "konflikts starp lielāko pasaules iedzīvotāju vairākumu, kas vēlas dzīvot un attīstīties savstarpēji saistītā pasaulē ar daudzām iespējām, un globālo minoritāti, kuras vienīgā rūpe, kā jau teicu, ir tās dominēšanas saglabāšana. Kā redzam, viņiem neveicas un neizdosies".

Putins centās arī iezīmēt sevi par "brīvās pasaules" līderi, kaut ko līdzīgu Mahatmam Gandijam. "Mēs cīnāmies ne tikai par savu brīvību, ne tikai par savām tiesībām vai suverenitāti, bet atbalstām vispārējās tiesības un brīvības, kā arī absolūtā vairākuma pasaules valstu pastāvēšanu un attīstību. Zināmā mērā mēs to uzskatām arī par mūsu valsts misiju," pauda kara Eiropā izraisītājs un iniciators.

"Nevienu teritoriju neatdosim"

"Ukrainas robežām ir jābūt saskaņā ar to cilvēku suverēniem lēmumiem, kuri dzīvo noteiktās vietās un kuras mēs saucam par savām vēsturiskajām teritorijām," uzsvēra Putins. Krievuprāt, atsaukšanās uz tādu jēdzienu kā "vēsturiskās teritorijas" Krievijas gadījumā nav uzskatāms par koloniālismu. Krievija ir vienīgā valsts, kas savā politikā atļaujas atsaukties nevis uz starptautiski noteiktām valstu robežām, bet uz mistiskām "vēsturiskām teritorijām". Mēs varam tikai iedomāties, kas notiktu, ja ko tādu mēģinātu darīt Lielbritānija vai Spānija.

Tāpat Putins paziņoja, ka "mēs esam apņēmības pilni radīt apstākļus ilgtermiņa izlīgumam, lai Ukraina būtu neatkarīga, suverēna valsts, nevis instruments trešo valstu rokās un netiktu izmantots to interesēs". Krievija visnotaļ demagoģiski klāsta, ka Ukrainas tautas suverēnā griba nevar būt iestāties Ziemeļatlantijas aliansē un tautai referendumā pat nav jāprasa tās viedoklis. "Ja Ukraina nebūs neitrāla, tā pastāvīgi tiks izmantota kā instruments nepareizās rokās un kaitēs Krievijas Federācijas interesēm," apgalvoja Putins.

Diktators arī paziņoja, ka "Rietumu aicinājumi nodarīt stratēģisku sakāvi Krievijai, valstij ar lielāko kodolieroču arsenālu, atklāj atsevišķu Rietumu politiķu neapdomīgo avantūrismu. Šāda akla ticība savai nesodāmībai un izņēmuma stāvoklim var novest pie globālas katastrofas. Tikmēr bijušie hegemoni, kuri jau kopš koloniālajiem laikiem pieraduši valdīt pār pasauli, arvien vairāk brīnās, ka viņu pavēles vairs netiek pildītas. Centieni ar spēku turēties pie sava sarūkošā spēka rada tikai plašu nestabilitāti un lielāku spriedzi, kas noved pie upuriem un iznīcināšanas. Tomēr šie centieni nespēj sasniegt vēlamo rezultātu, saglabājot absolūtu, neapstrīdamu varu. Jo vēstures gājienu nevar apturēt".

Šahs ar šantāžas elementiem

Kopš Trampa ievēlēšanas par prezidentu palielinājušas Ukrainas un Eiropas bažas par ASV atbalstu Ukrainai. Bažīgi ir arī krievi. Jo pašlaik izskatās, ka Trampa solījumi izbeigt karu varētu nepatikt nevienai no iesaistītajām pusēm.

Kremļa propagandisti Jevgeņijs Popovs un Olga Skabejeva par Trampa risinājumu pauda to pašu, ko rietumnieki, kas ir ļoti reta sagadīšanās.

Proti, Tramps varētu spiest uz abām pusēm. Vienkārši runājot, ja Krievija nesēdīsies pie sarunu galda un nebūs ar mieru pārtraukt karadarbību, Tramps nobruņos Ukrainu līdz zobiem un ne ar ko labu krieviem tas nebeigsies. Savukārt, ja ukraiņi nesēdīsies pie sarunu galda, ASV pārtrauks savu militāro atbalstu.

Šajā Trampa šaha partijā ar šantāžas elementiem lielākā zaudētāja var izrādīties Ukraina, jo Trampa ieskatā "saprātīga" prasība miera noslēgšanai varētu būt Ukrainas atteikšanās no Krievijas okupētajām teritorijām.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks par to intervijā "Meduza" teica, ka "tie visi ir nestrādājoši formāti. Jo tie mērķi, ar kuriem Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu, nav realizēti, un tā neapstāsies. Tai kara iesaldēšana būs tikai darbības pauze, kad būs iespējams turpināt mobilizāciju, palielināt militāro ražošanu un atjaunot resursus. Un tērēt milzīgas naudas summas informācijas darbam Eiropā, lai sagrautu Ukrainas atbalsta koalīciju, pārliecinot iedzīvotājus "koncentrēties uz savām lietām". Es īsti nesaprotu, kāpēc šo scenāriju sauc par "kara beigu scenāriju". Tas ir Ukrainas kapitulācijas scenārijs! Un džentlmeniskā sabiedrībā ir kaut kā nepiedienīgi piedāvāt partnerim, kurš trīs gadus ir pretojies, zaudēt karu tādos apstākļos, kādos tas sākās".

"Ja mēs tagad apturēsim karu ar Maskavas nosacījumiem, mums visa Eiropa būs jāsagatavo aplenkumam. Tiks pastiprināta Krievijas sabotāža, kas jau notiek visā ES. Putina Krievija var pastāvēt tikai ekspansijas formātā," norādīja Podoļaks.

Jāatgādina, ka Rietumu mediji pēdējās dienās aktīvi rakstīja par Trampa prezidenta vēlēšanu kampaņas dalībnieka Braiena Lanza apgalvojumiem, ka jaunā Trampa administrācija zaudēto Ukrainas teritoriju atgūšanu neuzskata par miera sarunu priekšnoteikumu.

Lai gan Tramps no šiem izteikumiem norobežojās, norādot, ka Lanza nav jaunās administrācijas loceklis, tomēr saskaņā ar Rietumu mediju vēstīto Tramps arī nav noliedzis iespēju, ka Kijivai varētu nākties atdot Maskavai tās sagrābtās teritorijas, lai izbeigtu vairāk nekā divus gadus ilgušo karu.

Raksta foto
Foto: MAF

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām