Par zemajiem nodokļiem, ko maksā "Netflix", dusmīgi bija arī no Eiropas aizgājušie politiķi Lielbritānijā.
Naidžels Farāžs, Lielbritānijas parlamenta deputāts (2022.gads):
""Netflix" pagājušajā gadā apgrozīja 1,3 miljardus mārciņu. Pagājušā gada ieņēmumi Lielbritānijā 260 miljoni mārciņu. Uzminiet, cik viņi samaksāja nodokļos? 5 miljonus mārciņu."
Kad pasauli skāra koronavīruss, kino skatīšanās paradumi radikāli mainījās. Kinoteātri bija ciet, un visi filmas baudīja dīvānos mājās. Pandēmija beidzās, bet ieradumi palika. Šobrīd aizvien lielāka loma ir NETFLIX, AMAZON, APPLE, HBO, HULU, DISNEY un daudziem citiem.
No abonentmaksām tie pelna miljardus visā pasaulē, bet vietējā satura radīšanā iegulda tikai tad, kad tas ir izdevīgi. Lai stiprinātu Eiropas kino, jau 2019.gadā Briselē bija grozīta regula, kas ļāva katrai no Eiropas Savienības dalībvalstīm elektroniskajiem medijiem, kas rāda filmas un seriālus, uzlikt par pienākumu finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā.
Straujais straumēšanas servisu popularitātes kāpums šo regulu mudināja izmantot daudzas Eiropas valstis. Katra no tām var izvēlēties savu modeli, cik no "Netflix" un citiem iekasēt. Portugālē tas ir 1% no apgrozījuma, Horvātijā 2%, Rumānijā 3 – 4%, Spānijā 5%. Bet vislielākās nodevas ir Itālijā 17 – 20%, Francijā pat līdz 25% no apgrozījuma.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs atceras, ka 2023.gada aprīlī teātrī saticis Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu. Viņa mudinājusi līdzīgu mehānismu ieviest arī Latvijā. Ātri iegūts atbalsts no kultūras ministra Naura Puntuļa. NEPLP priekšsēdētāja vadībā 2023.gada vasarā īpašā darba grupā sapulcināti eksperti un arī Latvijas vietējie straumēšnas servisi.