Savukārt, komentējot, vai "Lufthansa" līdzinvestēs IPO procesā, Briškens norādīja, ka darījums ar "Lufthana" dod iespēju piedalīties IPO, bet, protams, tas būs jāizlemj pašai kompānijai.
Briškens arī norādīja, ka visa darījuma summa 14 miljonu eiro apmērā tiks ieguldīta "airBaltic" attīstībā.
Komentējot "airBaltic" dzīvotspēju, ministrs norādīja, ka peļņas līmenī pagājušajā gadā netiek sagaidīti labi rezultāti, bet investori skatīsies uz kompānijas stratēģisko virzību, tostarp uz EBITDA - vai to izdosies saglabāt un palielināt.
Tāpat Briškens, komentējot "airBaltic" valdes sastāvu, norādīja, ka viņš vienmēr ir pieturējies pie labas pārvaldības principiem, tādēļ jaunā padome vērtēs valdes biznesa plānu, un tas būs viņu rokās.
Savukārt advokātu biroja "Sorainen" vadošā partnere Eva Berlaus minēja, ka darījuma dokumentos nav noteikts valsts pienākums piedalīties tālākajās investīcijās, ja vien valsts pati to neapņemas darīt. Tāpat darījumā "Lufthansa" nav noteiktas nekādas papildu priekšrocības vai ekstras.
Tajā pašā laikā "airBaltic" valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs norādīja, ka konvertējamās akcijas darījumā tika izvēlētas, ņemot vērā konsultantu atzinumu, jo visobjektīvākais uzņēmuma novērtējums tiek noteikts, kad kompānija iet uz IPO. "Šis bija teorētisks vērtējums pirms IPO, bet reāls vērtējums būs, kad iesim IPO. Ja IPO cena būs augstāka, "Lufthansa" iegūs mazāk - līdz 5%," viņš sacīja.
Jakoveļevs arī minēja, ka investori skatās uz to, cik uzņēmums var pelnīt, kad uzņēmums, piemēram, sasniegs 100 lidmašīnu floti, kā arī uz to, vai, samaksājot 300 miljonus eiro, lidsabiedrība spēs pelnīt.