Labklājības ministrija plāno izmaiņas pensiju 2. līmenī

Tādējādi cilvēki, tuvojoties pensijai, varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.

Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju otrajā līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties.

Valsts fondēto pensiju veido uzkrātais fondētās pensijas kapitāls, un tas paredzēts konkrētam mērķiem - vecumdienu apdrošināšanai. Pieprasot vecuma pensiju, otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu var saņemt divos veidos - pievienot vecuma pensijai vai iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi vecumdienu apdrošināšanai, skaidroja LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.

Ministrijā norādīja, ka cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, un ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki.

Pieņemot šos grozījumus, iedzīvotāji varēs pieņemt lēmumu šos uzkrājumus pārlikt uz pensiju pirmajā līmeni, kurā tiek nodrošināts, ka kapitāls netiks samazināts un var vienīgi pieaugt. Šī būs brīvprātīga izvēle - cilvēks pats varēs izlemt, kad to darīt, ja līdz pensijai palikuši ne vairāk kā pieci gadi, norādīja ministrijā.

Pensijas pieaugums, pārliekot uz pirmo līmeni, būs atkarīgs no otrajā līmenī uzkrātā - jo lielāks būs pensijas kapitāls, jo lielāks pensijas apmērs, norādīja Trušinska. Summa, par kādu tiks palielināta pirmā līmeņa pensija, pieprasot vecuma pensiju, tiks aprēķināta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par to vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā.

Līdzīgi grozījumi par elastīgāku pensiju otrajā līmeņa kapitāla izmantošanu jau tika virzīti 2022.gadā Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, tomēr politiķi vēl nebija gatavi šo priekšlikumu atbalstīt.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki, kuri, pieprasot vecuma pensiju, pērn pārtrauca dalību pensiju otrajā līmenī, bija uzkrājuši vidēji 6575,42 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. Personu vidējais dalības ilgums pensiju otrajā līmenī ir 18 gadi.

Kā vēstīts, "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" valdes priekšsēdētāja Anželika Dobrovoļska aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka Latvijas valdībai ir jāievieš ilgtspējīgu risinājumu, kas akciju tirgus krituma laikā iedzīvotājiem dotu iespēju atlikt otrā pensiju līmeņa kapitāla izmaksu vai nodrošināt pakāpenisku izmaksu no ieguldījumu plāna.

Pēcāk Finanšu ministrijā aģentūrai LETA atzina, ka tā konceptuāli atbalsta iespēju krīzes situācijās, piemēram, būtiska finanšu tirgus krituma laikā, ieviest elastīgāku otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izmaksas mehānismu, tostarp ļaujot to atlikt vai izmaksāt pakāpeniski.

Vienlaikus FM atzīmēja, ka pensiju sistēmas pamatprincips Latvijā ir pirmā un otrā līmeņa sasaistīšana, tas ir, uzkrājumi no abiem līmeņiem tiek apvienoti, veidojot vienotu pensiju. Ja tiek atlikta tikai otrā līmeņa izmaksāšana, bet pirmā līmeņa pensija tiek piešķirta, tad šis princips tiek izjaukts.

Tāpēc šāda priekšlikuma izvērtēšanai un īstenošanai ir nepieciešama Labklājības ministrijas kā atbildīgās nozares iestādes iesaiste un nostāja, iepriekš skaidroja FM.