"Rail Baltica" pamattrases būvlaukumā likvidētas 17 munīcijas vienības

Tostarp likvidēta aptuveni 100 kilogramu smaga, nesprāgusi aviācijas bumba, kā arī rokas granātas, artilērijas lādiņi, kasešu munīcija un citi.

EDzL pārstāvji informē, ka vēsturiskās nesprāgušas munīcijas meklēšana aptuveni 16 hektārus lielajā teritorijā sākās šogad februārī un veikta, ievērojot nacionālā regulējuma un starptautiskās drošības prasības.

Meklēšanas darbus īstenoja sertificēti speciālisti, piesaistot sapierus un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas ekspertus, izmantojot tehnoloģijas, kas ļauj skenēt augsni un identificēt iespējamās munīcijas atliekas. Skenēšanas darbu laikā tika identificēti 977 anomāliju punkti - vietas, kur zemē esošie metāliskie objekti uzrāda novirzes no dabiskā magnētiskā lauka.

Uzņēmumā skaidro, ka katrs anomālijas punkts norāda uz iespējamu sprādzienbīstamu priekšmetu, piemēram, aviācijas bumbām, rokas granātām, kasešu munīciju vai citiem metāliskiem objektiem, kas var izrādīties arī metāla atkritumi, akmeņi ar dzelzs sastāvu vai citi nekaitīgi objekti. Patlaban ir veikta visu anomāliju punktu pārbaude, un atrasti 17 sprādzienbīstami priekšmeti.

Atrodot sprādzienbīstamus priekšmetus, atbilstoši to tipam nekavējoties tiek noteikta drošības zona, apturēti visi aktīvie darbi būvlaukumā un informēta Valsts policija, kas tālāk koordinē darbības ar Nacionālo bruņoto spēku speciālistiem. Izvērtējot atrasto sprāgstvielu bīstamību, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas eksperti pieņem lēmumu munīciju neitralizēt uz vietas vai to transportēt, lai vēlāk to neitralizētu citur, skaidro EDzL pārstāvji.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas vienībā norāda, ka atrastā aptuveni 100 kilogramus smagā aviācijas bumba, visticamāk, ir no Otrā pasaules kara. Šāda tipa lādiņus plaši izmantoja kara laikā, un to mērķis bija radīt masveida postījumus infrastruktūrai, lidlaukiem un citām stratēģiski svarīgām vietām.

EDzL valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka projektēšanas stadijā tika noskaidrots, ka Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvdarbu zonā agrāk atradās lokāls kara hospitālis, kā arī tur tika uzglabāta munīcija.

"Nesprāgušās munīcijas pārbaude ir neatņemama "Rail Baltica" izbūves sastāvdaļa, lai nodrošinātu drošu darba vidi būvdarbu laikā. Šādas pārbaudes veiks visā pamattrases garumā, ja tiks identificēti riski šādas munīcijas klātesamībai," atzīmē Diļevs.

Vienlaikus EDzL informē, ka būvlaukuma teritorijā sākta piekļuves ceļu izbūve, bet tuvākajā laikā plānots veikt esošo saimniecības ēku demontāžas darbus, kā arī ir sākti zemes darbi pagaidu moduļu biroja izvietošanai.

Jau ziņots, ka "ERB Rail" ir sācis Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma iekārtošanas darbus aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra virzienā uz Baldoni, aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa Iecava-Baldone-Daugmale (V9).

Teritorijā, kas ir 16 hektāru platībā, notiek sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu sākšanas vietu. Šī teritorija pamattrases būvniecības laikā kalpos kā loģistikas bāze un pagaidu birojs "ERB Rail" komandai, dienvidu posma izbūvei no Misas līdz Lietuvas robežai.

Plašāka mēroga būvdarbus secīgi plānots sākt aprīlī, kad paredzēts sākt būvlaukuma pamatnes izbūvi. Pamattrases būvlaukums tiks veidots kā uzbērums aptuveni divu metru augstumā. Līdz tam kravas transporta intensitātes palielinājums nebūs būtisks - piegādes uz būvlaukumu veiks līdz desmit kravas transporta vienībām diennaktī pa vienu transporta maršrutu.

LETA jau vēstīja, ka 2023.gada decembrī EDzL un pilnsabiedrība "E.R.B. Rail JV" noslēdza līgumu 3,7 miljardu eiro apmērā par "Rail Baltica" pamattrases būvniecību. Pilnsabiedrību "E.R.B. Rail JV" veido Francijas "Eiffage Génie Civil", Polijas "Budimex" un Itālijas "Rizzani de Eccher".

Atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.