/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/02/06/16639145t1hb1ff.jpg)
Komplektā cenu pieaugumam un vispārējai dārdzībai, no nākamā gada uzņēmums "Gaso" grib celt gāzes sadales tarifus. Lai arī nelielas – izmaiņas izjutīs gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi. "Gaso" vadība gan sola, ka tarifu kāpums būšot simbolisks. Jauns tarifs plānots arī uzņēmumiem, kas ražo biometānu un pieslēgušies gāzes tīklam. Iepriekš solīts, ka šādas maksas tuvākajā laikā netiks ieviestas, ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Dabasgāzes lietotājiem gaidāmas pārmaiņas – uzņēmums "Gaso" piedāvā jaunu sadales tarifu, kas varētu stāties spēkā no 2026. gada. Daļai iedzīvotāju rēķini pieaugs, īpaši tiem, kuri gāzi izmanto nelielos apjomos, piemēram, tikai ēdiena gatavošanai.
Uzņēmums "Gaso" ir Igaunijas kompānijai "Elenger Grupp" piederošs dabasgāzes sadales sistēmas operators. Tas apsaimnieko iekārtas un cauruļvadus, kas dabasgāzi piegādā no pārvades sistēmas līdz lietotājiem. Pats savus tarifus "Gaso" celt nevar un tie jāsaskaņo ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.
Video: "Nekā personīga" sižets
Viktors Valainis, Ekonomikas ministrs (ZZS):
"Man tagad būtu pārsteidzīgi izdarīt kādus secinājumus, zinot to, ka ministrijas kolēģi mēs izdarīsim precīzus aprēķinus un tad ar tiem nāksim. Šobrīd tas vēl nav izdarīts."
Jānis Negribs, SPRK Enerģētikas departamenta direktors:
"Mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto plītīs ēst gatavošanai šobrīd aplēstais iespaids ir tā apaļojot ap 1,35 eiro mēnesī. Attiecībā uz apkuri mājsaimniecībās, kas ir otrs sektors, tur pieaugumi būs individuālāki, jo tur stipri vairāk atšķiras tie patēriņi nekā plītiņās. Tiem, kas tērē vairāk, tiem attiecīgi mainīgā maksa, kas ir samazināta, ietekmēs un kādam pat būs samazinājums. Savukārt kādam, kas tērē gāzi mazāk vai gāze ir kā otrs apkures veids, tiem varētu būt pieaugumi."
Tarifs sastāv no divām daļām – fiksētās maksas, kas jāmaksā neatkarīgi no patēriņa, un mainīgās daļas, kas atkarīga no patērētās gāzes daudzuma. Piemēram, ja gāzes plīti lieto reti, mainīgā maksa būs niecīga vai nulle, bet fiksētā paliks nemainīga. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzi uzņēmumi un mājsaimniecības atteicās no gāzes. Tā kā lietotāju skaits samazinājās, fiksētās sistēmas izmaksas uz katru atlikušā lietotāja pleciem kļuvušas lielākas.
Jānis Negribs, SPRK Enerģētikas departamenta direktors:
"Tās pozīcijas, kas metodikā ieliktas - ir kontrolējamas izmaksu pozīcijas un nekontrolējamas. tās, ko komersants var kontrolēt ar savām darbībām, tās viņš nevar atgūt. Bet tās, kas ir nekontrolējamas kā dabas gāzes cena pasaules tirgū, pieprasījumu izmaiņas, ja tur ir, kas ir nosvārstījušās dēļ laikapstākļiem vai citiem faktoriem. tad ir iespēja atgūt. Un tas, kas ir sarēķināts - neatgūtais kopš 2021.gada ir 5 miljonu eiro izmaksas, kas nāk tarifā."
“Gaso” tarifu kāpumu pamato ar negūto peļņu 5 miljonu eiro apmērā, kad 2022.gadā strauji samazinājās gāzes patēriņš augstās cenas dēļ. Tarifu ietekmējis arī EIRIBOR likmju kāpums.
Regulators vēl precīzi nevar pateikt kā tarifs ietekmēs ar gāzi darbināmā TEC-2 ražotās elektrības un siltuma izmaksas. Cena varētu nebūtiski, bet pieaugt. Ietekme būs arī, piemēram, zemniekiem, kas ar gāzi darbina graudu kaltes. To jauda tiek izmantota īsu brīdi gada laikā, bet fiksētais tarifs būs lielāks visu gadu.
Ilze Pētersone-Godmane, a/s “Gaso” Valdes priekšsēdētāja:
“Ja es paskatos kopumā, ko esam sagatavojuši, tad, ja inflācija pa šiem 5 gadiem ir 37% kopumā, tad skatoties uz mūsu izmaksu bāzi, ko iesniedzam uz nākošo tarifu periodu, ko esam sagatavojuši, tas pieaugums ir tikai 6%”.
Kad cilvēkiem nebija fiksēto maksājumu, viņi teica – kāpēc mums jāmaksā par tām trubām. tie, kas daudz tērē, tie arī lai maksā. Tā nav godīga pieeja. Mēs saprotam, ka visiem lietotājiem jāmaksā par infrastruktūras uzturēšanu. Ne tikai lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem. (....) Protams, mēs nevaram pārlikt visas izmaksas vienā dienā uz mājsaimniecībām, cik tas būtu reālais izmaksu grozs, cik mūsu darbs un ekspluatācijas izmaksas attiecas uz jums, uz mani un jebkuru citu patērētāju, bet pa maziem solīšiem mēs balansējam šo slogu starp ražojošo sektoru un privāto patēriņu.
Vienlaikus gāzes infrastruktūru nākotnē varētu izmantot arī zaļajiem gāzes veidiem – piemēram, biometānam. To ražotnes Latvijā nav daudz, bet jau izstrādes stadijā ir vairāki projekti. Savu staciju būvēs arī degvielas kompānija "VIRŠI". Šai nozarei bijis pārsteigums, ka "Gaso" ievieš jaunu maksu. Biometāna ražotājiem, kas pieslēgušies pie gāzes tīkla, būs jāmaksā fiksēts tarifs.
Jānis Behters, "VIRŠI" enerģētikas segmenta vadītājs:
"Šādi tarifi nav bijuši. Un tāda bija nozares izpratne, ka tarifi kādu laiku uz tiem neattieksies. Jo ir vairākas ES dalībvalstis, kur pilnu pieslēgšanās izmaksu ciklu nodrošina sistēmas operators, sedz no savas puses. Un ir arī būtiski atvieglojumi vai šādu tarifu nav, lai gāzei pieslēgtos."
Biometāns ir tā pati dabasgāze. Tikai to iegūst no "zaļiem" vietējiem avotiem, tāpēc to bez ierobežojumiem var ievadīt dabasgāzes pārvades un sadales tīklos. "VIRŠI" līdzīgi kā citi tā saucamās "zaļās gāzes" ražotāji to nepārdod Latvijā, bet eksportē, piemēram, uz Vāciju. Uzņēmēji brīdina, ka Latvijā šis resurs nav bezizmēra. Citas valstis to izmanto, lai sasniegtu Eiropas noteiktos zaļā kursa kritērijus. Līgumi ražotājiem saslēgti uz 5, 10 vai pat 15 gadiem uz priekšu. Ja Latvija attapsies, ka arī mums šo produktu nepieciešams izmantot, var gadīties, ka šādu iespēju vairs nebūs.
Jānis Behters, "VIRŠI" enerģētikas segmenta vadītājs:
"Tā lielākā baža ir par to, ka tajā brīdī, kad mēs vēlēsimies aktīvāk īstenot zaļo kursu vai arī pārspēlēt esošo mērķu izpildi ar lētākiem izejmateriāliem, tad tas biometāns vairs nebūs pieejams. Tas jau būs apsolīts citām ES dalībvalstīm."
"Nekā personīga" vairākkārt stāstījis par energoresursu tirgotāju pārmetumiem, ka Latvijā joprojām nav uzrakstīta vienota stratēģija, kā attīstīt energonozari. Tāpēc izpaliek pēctecība lēmumiem, ilgtermiņa plāniem. Kas varētu ļaut prognozēt arī ieceres biogāzes ražošanā.
Saeimas Tautsaimniecības komisijā Klimata ministrija pirms dažām nedēļām deputātiem atrādījusi stratēģijas darba versiju. Tajā joprojām izpaliekot būtiskas lietas. Piemēram, kur valsts ņems naudu, lai līdzfinansētu 34 miljardu lielas investīcijas dažādos energoprojektos.
Kaspars Briškens, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs ("Progresīvie"):
"Kas iztrūkst stratēģijā un te es skatos FM virzienā – enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam paredz investīcijas enerģētikas nozarē 34,4 miljardu apmērā. Liela daļa no investīcijām nāktu no privātā sektora, bet pietiekami liela ir arī publisko investīciju komponente. Un tas, ko mēs šajā stratēģijas melnrakstā nesalasījām, ir valdības un FM redzējums vismaz īstermiņā un vidējā termiņā tuvāko 10 gadu nogrieznī - kā valsts finansēs nepieciešamās publiskās investīcijas. Lai mums nerastos situācijas kā mums bija ar "Rail Baltica", ka FM izliekas, ka neko nav zinājuši, ka ir ilgtermiņā jāplāno šis finansējums."
Arī valsts prezidents pievērš ļoti īpašu uzmanību šim jautājumam. Ceru, ka valdība var nonākt pie stratēģijas. Nevajag arī aizrauties ar bezgalīgu stratēģijas rakstīšanu. Jāieliek galvenie akcenti un tad jau Saeimā sagaidīsim likumprojektus, kas izrietēs no šīs stratēģijas.