VIDEO ⟩ Jūras dronu ražotāji kritizē NBS un Aizsardzības ministriju (2)

Sakaru kabeļa saimnieki LVRTC šogad plāno testēt sensorus, kas ļautu sargāt zemjūras sakaru sistēmas. Nepieciešams, lai sensori kabeli nosegtu visā garumā. Esot iespējams veidot līdz 5 kilometriem platu koridoru, lai redzētu kuģus, kas atrodas tuvumā. Nākotnē tos varētu saslēgt vienotā sistēmā arī ar jūras un zemūdens droniem.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols: "Mēs skatāmies uz kvanta sensoriem un seismikajiem sensoriem, kas būtu izmantojami konkrēti mūsu jūras infrastruktūras apsardzībai jeb reaģēšanas uzlabošanai un monitoringam. Plānojuši esam, iestājoties siltākai sezonai, (…) jau kopā ar ražotājiem veikt testus konkrēti uz mūsu infrastruktūras un nonākt līdz risinājumam šīs vasaras sezonas ietvaros un attiecīgi ieviest no rudens. Tāds plāns mums ir."

Ar šo platformu var iekšzemes ūdeņos pārvadāt kravas, ievainotos un ieročus. Otra versija ir kamikadzes drons, kas brauc līdz 80 kilometriem stundā.

Jānis Garisons pārmet, ka Aizsardzības ministrija tikai tagad aptaujas veidā sākusi interesēties, kādus virs un zem jūras dronus Latvijā ražo.

Šīs jaunās sistēmas būtu daudz reižu lētāka alternatīva lielajiem kuģiem, kas ikdienā patrulē Baltijas jūrā. Virsūdens dronus ražo 7 uzņēmumi, zemūdens - divi. Bet nākotnē būtu jāveido sadarbība, lai tehnoloģijas apvienotu. Piemēram, ar gaisa droniem vai zemūdens torpēdām.

Ūdens dronu ražotāja "NEWT21" valdes priekšsēdētājs Jānis Garisons :" Mums kā uzņēmumam šobrīd ir lielāka izpratne par vajadzībām, kas nepieciešamas Ukrainā un citu valstu vajadzībām. Un tās mūsu pašu vietējās vajadzības tā nav īsti skaidras. Tā kā tika prognozēts ar gaisa droniem, ka tās būs problēmas, nebūs ilgi jāgaida, kad jūras droni bnūs problēma."

Ministrs Andris Sprūds gan sola, ka no nākamā gada valsts šīs jaunās sistēmas varētu sākt iegādāties.

"Tagad ir jautājums, kurš no šiem prototipiem ir konkurētspējīgs, kuru mēs varam iegādāties. Šeit, protams, ir vajadzīgs resurss. Nākamajā gadā, ja mēs atkal virzāmies uz 5%, (..) tad liela daļa būs veltīta droniem. Tajā skaitā jūras droniem. Jūras droniem, kas spēj jūrā ieiet un monitorēt , gan arī droniem, kas ir uz kuģiem un spēj sarežģītos jūras vējus pārvarēt un arī uzturēties gaisā citādos apstākļos kā tas ir uz sauszemes," saka Sprūds.

Rīgas tehniskajā universitātē bijušie un esošie studenti radījuši zemūdens dronus. Novirzieni ir trīs - komercklientiem, lai apsekotu, piemēram, ostas. Zinātniekiem, lai monitorētu ūdens kvalitāti. Un droni militāristiem. Tos varētu izmantot zemūdens kabeļu apsekošanai un kamikadzes uzbrukumiem. Cenas - 100 līdz 200 tūkstoš eiro atkarībā no komplektācijas un izmantotajiem sensoriem.

"SubMerge Baltics" līdzdibinātājs Kārlis Bērziņš uzskata, ka kopā ar bruņotajiem spēkiem būtu jātrennē spējas šādus dronus palaist no lidmašīnām, helekopteriem un kuģiem. Un, palīdzot makslīgajam intelektam, jāveido tehnoloģiju - kad iespējams vadīt veselu zemūdens dronu armiju.

Šo studentu dronu nākotnē varētu savienot ar kādu no citu ražotāju virsūdens sistēmām. Viens no izstrādātājiem Ēriks Pūle kopā ar uzņēmumu VIC TEC pirms diviem gadiem radīja šādu 10 metrus garu ātrumlaivu.

Šobrid jau ar citu komandu gatavo drona otro uzlaboto versiju. Tas spēs nest 5-6 tonnas. Sakaru sistēmas ļaus to vadīt no jebkuras vietas pasaulē un iznīcināt mērķus pat vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Dronu varēs aprīkot ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, torpēdām, arī mākslīgā intelekta rīkiem, lai atpazītu kuģus, kas pietuvojas kritiskajai infrastruktūrai.

Kamēr citu valstu armijas un robežsardzes jau noslēgušas ar uzņēmējiem līgumus par gatavību pat pirkt veselas šo dronu flotes, Latvijā esot birokrātiski šķēršļi, lai dronus testētu ar bruņoto spēku iekārtām.

Jūras spēku komandieris piekrīt uzņēmējiem - procedūras ir birokrātiskas un smagnējas. Ukrainas piemērs rāda, ka var izveidot vidi, kur armijas un uzņēmēju inženieri strādā plecu pie pleca. Latvijā tas diemžēl nenotiek. Jūras spēki grib un plāno ieviest bezpilota sistēmas ūdenī.

Vairāki jūras dronu ražotāji, kurus NP uzrunāja, no intervijām drošības apsvērumu dēļ atteicās. Tie, kuri piekrita, neļāva filmēt ražotnes un arī izvairās publiski kritizēt Aizsardzības ministriju, jo baidās, ka tas nākotnē var atspēlēties.Uzņēmēji brīdina, ka jaunie start-up uzņēmumi varētu no Latvijas aiziet, jo citu valstu militārās industrijas ļoti aktīvi spieto ap jaunajiem izgudrojumiem. Mēģina tos pārpirkt un pārcelt ražotnes uz ārzemēm. Ja mūsu bruņotie spēki un aizsardzības Ministrija nedarbosies aktīvāk, šos jaunos risinājumus Latvija varētu arī pazaudēt.

Video: "Nekā personīga" sižets