:format(webp)/nginx/o/2022/08/11/14753419t1hab3d.jpg)
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē otrdien, 13.maijā paredzēts turpināt runāt par vietējo uzņēmumu iesaisti Latvijas un Ukrainas militāro spēju stiprināšanā.
Uz komisijas sēdi aicināti Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas, SIA "Latvijas mobilais telefons", Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" pārstāvji.
Paredzēts, ka apakškomisijas sēde sāksies plkst.12.
Iepriekšējā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē aizsardzības industrijas pārstāvji pārmeta Aizsardzības ministrijas (AM) un Ekonomikas ministrijas (EM) koordinācijas trūkumu vietējo uzņēmumu iesaistē Latvijas un Ukrainas militāro spēju stiprināšanā.
Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (LA) vērsa uzmanību, ka būtu nepieciešams "zaļais koridors", lai ātrāk attīstītu dažādus projektus un produktus.
Tāpat Pabriks norādīja, ka savstarpējo koordināciju traucē arī decentralizācija Ukrainas pusē - pasūtījumi un pieprasījumi pēc bruņojuma un citiem militāriem materiāliem tiek saņemti ne tikai no Ukrainas Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku štāba, bet arī no konkrētām atsevišķām vienībām. Līdz ar to nereti gadās, ka Latvijā tiek saražots kāda produkta paraugs, bet, nesaņemot akceptu no AM, tā masveida ražošana netiek sākta.
Pabrika ieskatā AM nevajadzētu no uzņēmumiem "slēpt daudzas lietas", jo arī aizsardzības industrijas uzņēmumu vadībā ir cilvēki ar pielaidēm valsts noslēpumam.
Savukārt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš norādīja, ka kopš pagājušā gada rudens nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi jaunam atbalsta instrumentam pētniecības veicināšanai duāla pielietojuma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei aizsardzības un drošības jomā, kuram paredzēts atvēlēt 32 miljonus eiro.