"RB Rail" padomē notikušas izmaiņas

Kompānijā arī norāda, ka "RB Rail" padomes locekļa amatu saistībā ar citiem darba pienākumiem atstājis Arnis Kākulis.

"RB Rail" pārstāvji atzīmē, ka Paeglem ir nozīmīga starptautiska pieredze korporatīvo finanšu, enerģētikas un infrastruktūras investīciju jomā. Viņa profesionālā pieredze ietver 28 gadus korporatīvajās finansēs, 14 gadus privātā kapitāla nozarē, kā arī būtisku ieguldījumu enerģētikas pārejas iniciatīvās.

Patlaban Paegle ir partneris "BaltCap Infrastructure Fund" fondos, kuros viņš vada investīciju projektus saules, vēja, biomasas koģenerācijas un biometāna jomā. Tāpat viņš ir AS "Rīgas siltums" padomes loceklis un Eiropas Komisijas (EK) "EU100 Climate Neutral & Smart Cities by 2030" padomes loceklis, pārraugot kapitāla piesaisti 650 miljardu eiro investīcijām, kas vērstas uz dekarbonizāciju un viedās pilsētvides attīstību.

Iepriekš Paegle ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos "Atmosclear", "SAS Group", "Gild Bankers", kā arī vairākās starptautiskās aviācijas organizācijās.

"RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trim gadiem. Katrs akcionārs - Igaunija, Latvija un Lietuva - izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.

"RB Rail" padomes priekšsēdētājs ir Arēnijs Jackus, bet padomes locekļu amatos strādā arī Ģirts Rūda, Sandors Līve un Romass Šveds.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.