Labklājības ministrijas iecerēm demogrāfijas politikas uzlabošanai nepieciešami vismaz 150 miljoni eiro

Izdevumu palielinājums paredzēts bērna kopšanas pabalstam, bērna piedzimšanas pabalstam, ģimenes valsts pabalstam, pabalstam aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai, atlīdzībai par aizbildņa pienākumu pildīšanu un sociālām garantijām nestrādājošiem aizbildņiem.

Tāpat lielāki tēriņi paredzēti bērna adopcijas pabalstam, atlīdzībai par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzībai par adopciju, atlīdzībai par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, pašvaldības izmaksātajam pabalstam audžuģimenē esoša bērna uzturam (valsts kompensācija par palielinājumu), kā arī specializēto audžuģimeņu atalgojuma palielināšanai.

LM vēlētos audzēt arī atbalstu pakalpojumu ieviešanai specializētajām audžuģimenēm, kā arī ārpusģimenes aprūpes centru pakalpojumu līdzsvarošanai aizbildņiem un adoptētājiem.

Atbilstoši Demogrāfisko lietu padomes 1.aprīļa sēdē uzdotajam LM, ņemot vērā aktuālos statistikas datus un 2026.gada plānotos rādītājus, ir veikusi aprēķinus vairākiem iespējamiem scenārijiem pabalstu ģimenēm ar bērniem pārskatīšanai un atbalsta pilnveidei ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, tai skaitā vērtējot iespējas pakāpeniskai atbalsta pārskatīšanai.

Viena no LM prioritātēm ir bērna kopšanas pabalsta par bērnu līdz pusotra gada vecumam apmēra palielināšana.

Ja tiek lemts paaugstināt pabalstu no esošajiem 171 eiro mēnesī līdz 50% no ienākumu mediānas jeb 425 eiro nākamgad (turpmākajos gados pabalsta apmērs tiktu pārskatīts automātiski atbilstoši ienākumu mediānas izmaiņām), tad 2026.gadā bērna kopšanas pabalsta pārskatīšanai un arī sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai no paaugstinātā pabalsta apmēra būtu nepieciešami 72,2 miljoni eiro.

Demogrāfisko lietu padome aprīļa sākumā bija nolēmusi, ka atbildīgajām ministrijām līdz 16.maijam jāsagatavo un jāiesniedz LM priekšlikumi ar konkrētu rīcību noteiktās demogrāfijas jomās, lai noteiktu nākamgad īstenojamos prioritāros pasākumus ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai. Priekšlikumiem bija jāietver konkrēti rīcības plāni ar sasniedzamajiem rezultātiem, finansējuma aprēķiniem un avotiem.

Līdz 16.maijam LM nebija saņēmusi citu ministriju konkrētus priekšlikumus demogrāfiskās politikas attīstības pasākumiem, bet nedēļā pēc termiņa beigām citas ministrijas tos tomēr sākušas iesniegt, vai arī saņemti lūgumi par termiņa pagarināšanu, solot sniegt informāciju "pēc iespējas drīzākā laikā".

Šī gada aprīļa sākumā Demogrāfisko lietu padomes sēdē izskatītajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas attīstību norādītie atbalstāmie pasākumi plānoti sadarbībā ar Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Kultūras ministriju un citām institūcijām. Virkne ieceru saistītas arī ar pašvaldību, nevalstisko organizāciju un arodbiedrību iesaisti.

Tāpat ziņojumā secināts, ka turpmākajai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai būtiska ir ne tikai materiālā atbalsta palielināšana saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē, bet arī nepieciešamība uzlabot iespējas apvienot rūpes par ģimeni ar darba pienākumiem abiem vecākiem, tai skaitā elastīgāks bērna pieskatīšanas pakalpojums atbilstoši ģimeņu vajadzībām.

Vienlaikus sevišķi būtiska ir mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kvalitatīva veselības aprūpe, psiholoģiskais atbalsts vecākiem un citi atbalsta mehānismi.

Lai arī ģimenēm ar bērniem ir nepieciešami konkrēti un mērķēti, pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir arī valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju personīgā finansiālā stabilitāte un drošības sajūta, secinājusi LM.

Vienlaikus esot jāveicina sabiedrības attieksmes maiņa, radot iekļaujošāku un ģimenei draudzīgāku vidi. Nepieciešama ģimenes kā vērtības spēcināšana sabiedrībā, proti, atbalsta politika, kas apliecina ģimenes vērtību sabiedrībā un nodrošina vecākiem novērtējuma un atbalsta sajūtu, norāda LM.

Papildus atbalsta mehānismu stiprināšanai jāstrādā, lai mazinātu riskus mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem, veicinātu sabiedrības veselības uzturēšanu, izglītošanos un pietiekami labi apmaksātas nodarbinātības iespējas, kas ļautu uzturēt dzīves kvalitāti un novērstu nepieciešamību to meklēt citās valstīs.

Kā skaidro LM, līdz šim Latvijā prevalēja ekonomiskie emigrācijas motīvi, kas norāda uz iedzīvotāju neapmierinātību ar ienākumiem, sadzīves apstākļiem, darba vidi, tādējādi, domājot par tautas ataudzes nodrošināšanu, būtu svarīgi valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas mazināšanu, kā arī remigrāciju veicinošu pasākumu īstenošanu.

LETA jau rakstīja, ka minētajā LM ziņojumā par demogrāfiskās politikas attīstību paredzēts darboties trīs rīcības virzienos. Pirmkārt, orientējoties uz ikvienu bērnu kā vērtību, tiek ietverti atbalsta pasākumi bērna ienākšanai ģimenē un ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanai. Otrkārt, veicinot kvalitatīvu dzīves vidi, un, treškārt, pēc iespējas mazinot iemeslus cilvēku migrācijai un veicinot remigrāciju.

Ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanu 2025.gadā paredzēts nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, savukārt 2026.gadā un turpmākajos gados jautājums par papildu finansējumu skatāms kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā, atbildīgajām ministrijām iesniedzot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.

Kā vēstīts, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš paudis pārliecību, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanai galvenie risinājumi ir pabalstu pārskatīšana, veselības aprūpes uzlabošana un mājokļu pieejamības veicināšana.