Eksperts: Tramps ir atteicies no dalības miera sarunās (5)

Pēc 19. maijā notikušās divu stundu ilgās telefonsarunas ar Putinu ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālajā tīklā "Truth Social" rakstīja, ka Krievija un Ukraina "nekavējoties sāks sarunas" par pamieru un kara beigām.

Tomēr viņš piebilda, ka par miera nosacījumiem vienosies abas puses, jo "viņi zina tādas sarunu detaļas, kādas nezina neviens cits".

Tā kā Vatikāns, pēc Trampa teiktā, ir "ļoti ieinteresēts sarunās", un Eiropas līderi ir pietiekami iesaistīti, šķiet, ka ASV faktiski ir atteikusies no saviem centieniem izbeigt karu Ukrainā. Šāda iespēja gan vienmēr bija pastāvējusi, neskatoties uz iepriekšējiem Trampa paziņojumiem par kara apturēšanu 24 stundu laikā.

Iespēja, ka ASV izstāsies no miera sarunām, kļuva vēl ticamāk piektdien, kad pirmās tiešās sarunas starp Ukrainu un Krieviju vairāk nekā trīs gadu laikā beidzās bez vienošanās par uguns pārtraukšanu. Vēl acīmredzamāku Trampa rīcību padarīja viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa paziņojums žurnālistiem tieši pirms Trampa un Putina sarunas par iespēju, ka ASV varētu pārtraukt sarunu ceļā panāktās diplomātiskās saites.

Gan Krievijas un Ukrainas, gan Trampa un Putina sarunu sliktie rezultāti nav pārsteidzoši. Tie parāda, ka Krievija acīmredzami nav gatava nekādām piekāpšanās iespējām. Tā turpina uzstāt, lai Ukraina piekristu tās nereālistiskajām prasībām attiecībā uz okupēto teritoriju atdošanu un abu valstu savstarpējo neitralitāti nākotnē.

Kremļa spēja un vēlme turpināt karu skaidri parādījās dienu pirms Trampa un Putina telefonsarunas, kad Krievija veica lielāko bezpilota lidaparātu uzbrukumu Ukrainai visā kara laikā, mērķējot uz vairākiem reģioniem, tostarp Kijivu.

Šķiet, ka Kremlis ir noskaņots noslēgt grandiozu darījumu ar Balto namu par plašāku ASV un Krievijas attiecību veidošanu, skaidri parādot, ka tās ir svarīgākas nekā karš un var pastāvēt arī bez karadarbības pārtraukšanas, vērtē Volfs. Iespējamā attiecību uzlabošanās ietekmē arī noskaņojumu Vašingtonā. Tramps sarunu ar Putinu raksturoja kā ar "izcilu" garu. Viņš arī atzinīgi novērtēja "milzīgas tirdzniecības perspektīvas" ar Krieviju.

Iepriekš Tramps oficiāli paziņojis, ka Ukrainā nebūs nekādas virzības uz mieru, kamēr viņš netiksies ar Putinu. Tomēr ir vērts atcerēties, ka kopš abu prezidentu pēdējās telefonsarunas februārī nav panākts teju nekāds progress pamiera noslēgšanā, kur nu vēl miera līguma noslēgšanā.

Daļēji šis progresa trūkums ir saistīts ar Trampa nevēlēšanos izdarīt reālu spiedienu uz Putinu, atzīst Volfs. Kā arī, neskatoties uz Briselē panākto vienošanos un Vašingtonā notiekošajiem sagatavošanās darbiem sankciju pret Krieviju pastiprināšanai, maz ticams, ka Tramps mainīs savas domas.

Šajā kontekstā zīmīga ir sarunu secība. Pirms sarunas ar Putinu Tramps īsi aprunājās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš esot piekodinājis Trampam nepieņemt lēmumus par Ukrainu bez pašas Ukrainas iesaistes. Tomēr tā vietā, lai dotu Putinam skaidru ultimātu pārtraukt uguni, Tramps acīmredzot ilgi apspriedies ar Putinu un tikai pēc tam paziņojis Zelenskim un galvenajiem Eiropas sabiedrotajiem, ka karš Ukrainā tagad ir tikai viņu problēma. Šāds pavērsiens radīja pamatotas bažas Kijivā un visa Eiropā, ka ASV, cenšoties atjaunot attiecības ar Krieviju, varētu pilnībā pamest savus sabiedrotos otrpus okeānam. Taču jāatzīst, ka ja attiecību atjaunošana ar Krieviju par katru cenu patiešām ir Trampa stratēģija, tā ir lemta neveiksmei. Šķiet, ka Putins ir gatavs turpināt agresiju pret Ukrainu, taču arī Zelenskis nevēlas padoties. Kamēr Putins var paļauties uz Ķīnas turpmāko atbalstu, Zelenskim ir Eiropas atbalsts.

Atbalsts Krievijas darbībām Ukrainā ir svarīgs Ķīnai, lai saglabātu sadarbību ar Maskavu. Savukārt Eiropai atbalsts Ukrainai ir kļuvis par eksistenciālu jautājumu - kā atturēt agresīvo Krieviju, kura cenšas atjaunot padomju ietekmes sfēru Centrāleiropā un Austrumeiropā. Kopš Trampa kļūšanas par prezidentu ASV un Krievijas attiecību pārtraukšana ir ļoti mazticama. Atsakoties būt par starpnieku starp Maskavu un Kijivu, Tramps atgūtu iespēju atjaunot attiecības ar Krieviju, kas, kā redzams, ir viena no viņa prioritātēm.

Eksperts uzsver – pat ja ASV uzlabotu attiecības ar Krieviju, tas nemainīs Vašingtonas skatījumu uz Ķīnu. Ja ASV tagad pagriezīs muguru pret Ukrainu un Eiropu, tā zaudēs visus sabiedrotos, kas tai ilgtermiņā nepieciešami Ķīnas pārspēšanā.