VIDEO ⟩ Vairāki Saeimas deputāti ļoti vīlušies par tiesībsarga neierašanos uz sēdi

Kā Saeimas sēdē paziņoja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Tiesībsarga biroja pārstāvji Saeimu informējuši, ka pašlaik nav zināms, cik ilgi tiesībsargs slimos.

Ziņojums tiks izskatīts kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm, norādīja Mieriņa.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka Jansona neierašanās uz Saeimas sēdi daudziem deputātiem raisījusi dziļu vilšanos, jo šī neesot pirmā reize, kad viņš neierodas.

Vairākas frakcijas uzskata, ka tā ir necieņa, jo tiesībsargs ir atbildīga amatpersona, kuras uzdevums ir informēt Saeimu par cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem.

Atsevišķi parlamentārieši norādīja, ka būtu jāmeklē kāda izeja, un, iespējams, pat tiesībsarga atbrīvošana no amata, lai arī šāda procedūra ir samērā sarežģīta. Darba likumdošana liedz atlaist cilvēku, kurš atrodas darba nespējā.

Saeimas deputāte Jana Simanovska (P) LTV atzina, ka par šo jautājumu esot norūpējusies, turklāt Jansona darbā viņa saredzot "kritiskas iezīmes", un, "ja cilvēks nenāk, nevaram to pārrunāt". Viņa pauda, ka tā turpināties nevar - esot nepieciešama rīcība no politiķu puses.

Tiesībsarga birojā informēja, ka Jansons kopš pagājušās nedēļas atrodas darba nespējā un birojam neesot informācijas, cik ilgi tā turpināsies.

Jansona pilnvaru termiņš tiesībsarga amatā beidzas nākamā gada martā.

Tiesībsarga ziņojumā par aizvadīto gadu īpaši izcelti bērnu tiesību jautājumi - vardarbība skolās, veselības aprūpes pieejamība, izglītības kvalitāte un ģimenes vide. Tajā norādīts uz nepilnībām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā un nepieciešamību pēc individuāli pielāgotiem pakalpojumiem, īpaši bērniem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tiek analizēta uzturlīdzekļu piedziņas kārtība, tostarp vecvecāku atbildība, un problēmas ar bērnu mantiskajām tiesībām.

Ziņojumā aplūkoti diskriminācijas aspekti - valodas, pilsonības, dzimuma un reliģijas dēļ. Tiek uzsvērta mākslīgā intelekta ietekme uz diskriminācijas risku un nepieciešamība pēc kvalitatīviem datiem un cilvēka kontroles. Tiek analizēta arī mediju loma diskriminācijas uztverē.

Tiesībsargs pievērsies labas pārvaldības jautājumiem - valsts un pašvaldību institūciju atbildībai, caurspīdīgumam un sabiedrības līdzdalībai. Tiek minēti gan pozitīvi piemēri, gan gadījumi, kur iestādes nav ievērojušas likumu vai kavējušas lēmumu pieņemšanu. Ziņojumā iekļauti arī pētījumi, starptautiskā sadarbība un sabiedrības izglītošanas pasākumi.

Noslēgumā izklāstītas 2025.gada prioritātes - drošība, bērnu un personu ar invaliditāti tiesības, labas pārvaldības stiprināšana un diskriminācijas novēršana.