NBS pulkvedis: dalība pašvaldību vēlēšanās ir daļa no pretošanās

Viņš diskusijas sākumā atgādināja par ķīniešu karavadoņa Suņdzi atziņām, proti, visefektīvākais veids kara uzvarēšanai ir karu nesākt, tāpēc jācenšas graut pretinieka sabiedrību iekšēji un mazināt jebkādu vēlmi aizsargāt valsti. Beidzot arī Rietumu sabiedrība runā, ka mēģinājumi to graut notiek, kā minimums, no 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimu.

Tūtins aicināja saprast, cik svarīgi ir pretoties šādai varai no ārpuses, kura regulāri pauž, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Viņš uzsvēra, ka pašvaldību vēlēšanas ir ļoti kritisks datums. "Tagad tuvākajās nedēļās aktīvākā un, manuprāt, svarīgākā pretošanās daļa ir piecelties un aiziet uz vēlēšanām," uzsvēra pulkvedis.

Vienlaikus Tūtins nevēloties iesaistīties politiskās spekulācijās un konkrētu partiju atbalstā, jo armijā par politiku netiek runāts, taču svarīgi ir balsot par jēgpilnām un pilsoniskām partijām. "Tā ir daļa no pretošanās," piebilda pulkvedis.

Lai arī plānošanas dokumentos tiek lietots visaptverošas valsts aizsardzības jēdziens, armijā ar pretošanos saprot totālo aizsardzību, kurā katram iedzīvotājam ir sava loma. Piemēram, cilvēks ar ekskavatora vadītāja prasmēm ir ideāla persona noteiktu uzdevumu veikšanai, taču pretošanos var veidot arī mākslinieki ar savām mākslinieciskajām darbībām, norādīja Tūtins.

Pulkvedis diskusijā norādīja uz Latvijas mediju lomu pretošanās apziņas veidošanai sabiedrībā. Patlaban ir redzams, ka mediji aug līdzi un saprot, kas notiek valstī un ārpus tās. "Jāņem nost rozā brilles, un būvējam šo totālo valsts aizsardzību, un medijiem šeit ir milzu loma," uzsvēra eksperts.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga diskusijā pauda gandarījumu, ka patlaban militārā sfēra diskusijās par pretošanos ir daudz atvērtāka, nekā agrāk, tomēr vienlaikus sabiedrība ir kļuvusi ievainojamāka, pateicoties sociālajiem medijiem. Iedzīvotāji ir plašāk pieejami pretiniekam, tāpēc dzīve tiek padarīta sarežģītāka militāristiem hibrīdkara kontekstā.

Eksperte arī uzsvēra, ka krīzes gadījumā armija visu nevarēs pasargāt un tai būs citi uzdevumi. Viņas ieskatā reti ieskanas runas par pilsoņu atbildību un audzināšanu. Esot pat dzirdamas atziņas no daļas pedagogu, kuri nenoliedzot, ka ar skolēniem par karu nerunāšot, jo ģimenēs ir dažādi viedokļi un kopumā viņiem riebjoties politika. Arī politiķi šajā ziņā grēkojot un īpaši pirms vēlēšanām necenšas cilāt tēmas par to, kādi ir pilsoņu pienākumi un atbildība.

Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un bijusī Aizsardzības ministrijas amatpersona Vitālijs Rakstiņš diskusijā norādīja, ka valstī nepieciešama plašāka sabiedrības iesaiste pretošanās kontekstā. Sabiedrība var iesaistīties armijā, skolēni apgūst valsts aizsardzības mācību, taču plašākai sabiedrībai pietrūkst zināšanu, kā praktiski īstenot pretošanos.

90.gadu sākumā barikāžu laikā sabiedrībai bija zināšanas, kā veidot pretošanos, taču tagad pietrūkst praktisko zināšanu, kā pretoties, un vienlaikus netiek sagatavotas plašākas iedzīvotāju masas. "Patlaban ir maz kampaņu, kā praktiski rīkoties un kā pašvaldības vai uzņēmumi var sniegt atbalstu," piebilda eksperts.