Skip to footer
Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Siliņa Saeimā iztur opozīcijas politiķu rosināto uzticības balsojumu

Ministru prezidente Evika Siliņa

Vairums parlamentāriešu ceturtdien neatbalstīja opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iesniegto Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) demisijas pieprasījumu.

Pret neuzticības izteikšanu nobalsoja 45 Saeimas deputāti, bet 31 deputāts balsoja par. Par neuzticības izteikšanu balsoja deputāti no opozīcijas partijām.

Demisijas rosinātāju pārstāvis, deputāts Ainārs Šlesers (LPV) uzrunu sāka ar pārmetumu Siliņai, ka viņa nav ieradusies uz šī jautājuma izskatīšanu. Viņš vairākas reizes premjerei pārmeta aroganci, kas esot šokējoša.

Vienlaikus lielu daļu no savas uzrunas sākuma Šlesers veltīja pārmetumiem ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV), kura, pēc deputāta teiktā, bojājot attiecības ar ASV. Viņaprāt, Siliņai sen vajadzējis prasīt Bražes demisiju.

Šlesers uzrunā vairākas reizes arī salīdzināja Latvijas un Igaunijas valstu budžetus, uzsverot, ka ienākumi kaimiņvalsts budžetā ir lielāki nekā mums, un uzdeva jautājumu - kādēļ šāda situācija ir izveidojusies. Kā ziņots, Igaunija valsts ieņēmumu audzēšanai ir cēlusi atsevišķus nodokļus.

Deputāts arī izteica neizpratni, kādēļ pašreizējā valdība nevar piedāvāt valsts pārvaldes reformu, tostarp valstī samazinot iestāžu un ierēdņu skaitu.

Uzrunas beigās Šlesers solīja deputātu pieprasījumu par Siliņas atbrīvošanu no amata iesniegt skatīšanai Saeimā arī nākamnedēļ.

Savukārt opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas vadītājs Edgars Tavars pārmeta, ka šobrīd valsts iekšzemes kopprodukts stagnē, valsts parāds "sasniedzis jebkādus griestus", nodokļu ieņēmumi nepildoties, bet izdevumi aug.

Pēc Tavara teiktā, ārvalstu investori labprātāk izvēloties investēt Igaunijā vai Lietuvā, nevis Latvijā. "Mēs palaižam reāli garām šīs iespējas," apgalvoja Tavars, izceļot vairākas nozares, kurās, viņaprāt, situācija ir slikta. "Mēs tik turpinām runāt ar skaistām prezentācijām it kā nekas nebūtu bijis," teica deputāts.

Tavars kritizēja arī Siliņas iesākto valdības uzrāviena plānu, jo tam neesot pamatojuma ar reāliem skaitļiem. Tavars uzskata, ka valdība nespēj vienoties par "elementārām un skaidrām lietām", un tas esot viens no iemesliem, kādēļ AP atbalsta Siliņas demisijas pieprasījumu.

"Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pirms balsojuma kritiķiem atbildēja, ka pats personīgi esot aicinājis premjeri neierasties uz debatēm, jo šis esot "populistu pieprasījums priekšvēlēšanu laikā".

Politiķis vērsās pie Šlesera, sakot, ka viņš "tēlo jauno politiķi", taču viņš politikā darbojas gadiem, un pašlaik tikai kritzē JV, bet nenāk klajā ne ar vienu prātīgu piedāvājumu.

Jurēvics partijas biedrus, citu politisko spēku pārstāvjus aicināja mobilizēt savus vēlētājus, lai panāktu to, ka Šlesers nenonāk pie varas Rīgā.

Saeimas deputāts Gatis Liepiņš (JV) atgādināja, ka Šlesers politikā klātesošs bijis no 1998.gada. "Kad jūs iedzināt Latviju krīzē, es biju pirmā kursa students," teica Liepiņš, sakot ka Šlesers un vairāki citi politiķi bija atbildīgi par 2008. un 2009.gada ekonomikas krīzi, taču pašlaik runā tā, it kā būtu politikā jaunpienācēji.

Liepiņš aicināja Šleseru papildināt valsts budžetu un atdot vairāk nekā 800 000 eiro, kurus parādā valstij palikušas viņa iepriekšējās partijas. Politiķis sprieda, ka Šlesers nespējot attīstīt savu biznesu, un tieši tāpēc nākot politikā un vēlas kļūt par Rīgas mēru. "Jūs nevarat attīstīt nevienu biznesu bez valsts, pašvaldības resursu izmantošanas," sacīja Liepiņš.

Jau ziņots, ka opozīcijas politiķi vēlējās panākt Siliņas gāšanu, jo uzskata, ka viņas vadītā valdība nespēj efektīvi risināt vairākas būtiskas problēmas valstī.

Deputāti uzskata, ka Siliņas vadītā valdība cieš no ideju trūkuma un nespēj pienācīgi reaģēt uz ekonomiskajiem izaicinājumiem, tostarp inflāciju, pārtikas cenu kāpumu un labklājības samazināšanos. Tāpat tiek kritizēta valdības neefektivitāte birokrātijas mazināšanā un lielu infrastruktūras projektu, piemēram, "Rail Baltica" un "airBaltic" pārvaldībā. Deputāti norāda arī uz augošo valsts parādu, kas pārsniedz 20 miljardus eiro, un uzskata, ka tas valstij rada reālus maksātnespējas draudus.

Iepriekš koalīcijas Saeimas frakciju vadītāji aģentūrai LETA LPV iesniegto demisijas pieprasījusi saistīja ar priekšvēlēšanu laiku un norādīja, ka pieprasījumam nav nekāda pamata.

Komentāri
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu