VIDEO ⟩ Pašvaldību vadītāji bez pielaides valsts noslēpumam ilgstoši var būt realitāte

Un vietvaru politiskajai vadībai var nākties iepazīties ar valsts drošības iestāžu un armijas veiktajām apdraudējumu analīzēm. Pirms gada šādas speciālās pielaides darbam ar valsts noslēpumu kļuva obligātas pašvaldību izpilddirektoriem. Un bez tās viņi amatu zaudēja. Citādi būs ar atļauju nesaņēmušiem vēlētiem mēriem un vietniekiem, no kuriem atbrīvoties būs ievērojami sarežģītāk.

Tieši pirms gada stājās spēkā Valsts prezidenta rosinātas izmaiņas, kas paredz pašvaldības izpilddirektoriem un viņu vietniekiem obligāti saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Zināms, ka pielaidi atteica Rēzeknes novada izpilddirektoram Raimondam Oļehno, jo "esot konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

"Čekas maisos" atrodama informācija, ka Oļehno savulaik bijis Valsts drošības komitejas aģents ar iesauku Žanis. Pērn stājies spēkā tiesas spriedums, kurā noliegts viņa apzināts sadarbības fakts ar "čeku". Tomēr “Nekā personīga” Valsts drošības dienestā uzzināja, ka Oļehno speciālās atļaujas saņemšanas atteikumu nav apstrīdējis. Un domē vairs nestrādā.

Vēl astoņām pašvaldības amatpersonām dienests speciālo atļauju izsniedzis uz saīsinātu laiku.

Pārbaude par visiem izpilddirektoriem un viņu vietniekiem ilga pusgadu. Latvijas Pašvaldību savienība vērsās dienestos ar vēstuli, aicinot nekavēties ar šo jautājumu.

Drošības dienests skaidro, ka vairākos gadījumos likumā noteiktais 3 mēnešu pārbaudes ilgums bijis jāpagarina padziļinātai izpētei. Bija jāpārliecinās par kādreizējiem pašvaldības sadarbības līgumiem ar Krieviju, kontaktiem ar personām Krievijā un Baltkrievijā, kā arī jāpārbauda pašvaldību amatpersonu braucienus uz šīm Latvijai nedraudzīgajām valstīm.

Pēc pašvaldību vēlēšanām arī topošajiem mēriem un viņu vietniekiem būs vajadzīgas pielaides valsts noslēpumam. Jaunajai kārtībai bija liela pretstāve no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.

Atsevišķi domes priekšsēdētāji publiski izteica skepsi. No vienas puses vietējie līderi piekrita, ka pašvaldībās mēram, kas vienlaikus ir Civilās aizsardzības komisijas vadītājs, pieeja valsts noslēpumam noderētu, taču no otras puses izteica bažas, vai izmaiņas neizmantos politiskie konkurenti, jo pie varas esošām partijām esot lielāka ietekme uz drošības dienestiem.

Atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs no "Kopā Latvijai" jau paudis pārliecību, ka viņš pielaidi valsts noslēpumam nesaņems.

No Saeimas tribīnes savu politisko sabiedroto aizstāvēt kāpa parlamenta opozīcijā esošās Latvija pirmajā vietā līderis Ainārs Šlesers. Kopā ar Alekseja Rosļikova politisko spēku viņi vienīgie šos grozījumus pirms vairāk nekā gada neatbalstīja. Tagad abi kandidē uz Rīgas domi, un prasība pēc pielaides, vietvaras politiskajai vadībai būs obligāta.

Līdz šim speciālā atļauja izsniegta vienīgi Rīgas domes priekšsēdētājam. Viļņa Ķirša preses pārstāve apliecināja, ka viņam tāda ir. Valsts drošības dienests raidījumam uzsvēra, Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas mēram pilnvērtīgai pienākumu veikšanai un ar valsts drošības interesēm saistītu lēmumu pieņemšanai regulāri ir bijusi nepieciešamība iepazīties ar dažāda veida valsts noslēpumu saturošu informāciju, piemēram, par potenciāliem apdraudējumiem un riskiem.

Pusgadu ilgusī izpilddirektoru un viņu vietnieku pārbaude rāda, ka domes politiskās vadības vētīšana var ieilgt. Un neskatoties uz grozījumiem, mēri bez pielaides domes vadībā pēc vēlēšanām var būt realitāte.

Atšķirībā no izpilddirektoriem vietvaras politiskā vadība pielaides nesaņemšanas gadījumā amatu automātiski nezaudē. Atteikumu vai anulēšanu var apstrīdēt vispirms ģenerālprokuroram un tad tiesā.

Nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību var lemt gan dome, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Mērs var neatkāpties, un viņu var sargāt koalīcija. Tas nozīmē, ka tikt vaļā no valsts noslēpuma pielaidi nesaņēmuša pašvaldības vadītāja var prasīt vēl vismaz pusgadu.

To, ka gaidas par likumu bijušas augstākas, iepriekš uzsvēra arī par pašvaldībām atbildīgā ministre. Pirms vēlēšanām viņas attieksme palikusi kareivīgāka - ja vajadzēs, ministrija iedarbināšot "atstādināšanas procedūru".

Atsevišķos gadījumos dienesti var sniegt pirmšķietamu vērtējumu, par to, vai personai potenciāli varētu dot pieeju klasificētai un valsts noslēpumu saturošai informācijai. Tas novērstu situāciju, ka vēlētāji dosies pie urnām, nezinot, vai viņu izraudzītajam kandidātam pielaide tiks izsniegta.

Tomēr vairākums parlamentā pārstāvēto partiju līderu uzsvēra, ka pašvaldību gadījumā to praktiski nebūtu iespējams izdarīt un to likums neparedz. Par visiem vietvarās kandidējošajiem partijas biedriem nevarot prasīt atbildību arī no partijas vadības.

Bijušais premjers un iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, kurš pats grozījumus atbalstīja, norāda, ka tie nav pilnīgi. Realitātē būs mērs, kurš ilgu laiku varēs strādāt bez pielaides, un tas nav pareizi, uzskata deputāts.