Torņkalna dzelzceļa stacijā sāk pagaidu platformu izbūvi

Paredzēts, ka Torņkalna stacijā tiks izbūvētas trīs pagaidu platformas, tostarp no trešdienas, 4.jūnija, plānots sākt pasažieru apkalpošanu no pirmās LDz izbūvētās pagaidu platformas.

LDz informēja, ka sešu mēnešu laikā LDz plāno izbūvēt pagaidu paaugstinātās pasažieru platformas 16 stacijās.

Pagaidu risinājumi ir nepieciešami stacijās, kuru modernizācija ir paredzēta "Rail Baltica" projektā, jo projekta ieviešana kavējas. Tās ir deviņas stacijas - Rīgas Centrālā stacija, Torņakalns, Zasulauks, Depo, Vagonu parks, Jāņavārti, Daugmale, Salaspils un Saulkalne.

Risinājumi ērtākai iekāpšanai vilcienā ir nepieciešami vēl sešās stacijās - Rumbula, Dārziņi, Cena, Inčupe, Kūdra un Kaibala. Šīs stacijas netika iekļautas peronu modernizācijas projektā, jo tās bija plānots slēgt nelielās pasažieru plūsmas dēļ.

Tāpat pagaidu platformas nepieciešamas Valmieras dzelzceļa stacijā, lai nodrošinātu viena līmeņa iekāpšanu Igaunijas dzelzceļa pārvadātāja "Elron" pasažieriem, kad tiks sākti reisi starp Tartu un Rīgu.

LDz informē, ka, atkarībā no katras konkrētās dzelzceļa stacijas noslodzes un konfigurācijas, katrā no 16 stacijām tiks izbūvēta viena līdz četras pagaidu paaugstinātās platformas. LDz būvniecību secīgi veiks tur, kur ātrāk tiks saņemti saskaņojumi no Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcijas.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš LDz plānoja pagaidu platformu risinājumus 16 dzelzceļa stacijās ieviest līdz šī gada vidum.

Peronu modernizācijas projektā pasažieru ekspluatācijai ir pieejami paaugstinātie peroni 31 dzelzceļa stacijā no kopumā modernizācijas projektā otrajā posmā ietvertajām 48 stacijām. Plānots, ka būvdarbu veicējiem līdz šī gada beigām ir jānodod ekspluatācijā atlikušās 17 modernizētās pasažieru platformas, tomēr LDz vadītājs Artis Grinbergs intervijā aģentūrai LETA atzina, ka Aizkraukles dzelzceļa līnijā šogad jauno peronu nebūs.

Jau ziņots, ka peronu modernizācijas projektā tiek izbūvētas paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistītā infrastruktūra Krustpils jeb Aizkraukles, Saulkrastu, Tukuma un Jelgavas līnijā. Krustpils līnijā paredzēts pārbūvēt 12 peronus, Saulkrastu līnijā - 20, Tukuma līnijā - deviņus, bet Jelgavas līnijā - septiņus.

Projekta izmaksas ir 44,4 miljoni eiro, tostarp Eiropas Sasvienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums ir 37,8 miljoni eiro, bet LDz līdzfinansējums - 6,6 miljoni eiro.

LDz noslēdzis līgumus ar diviem būvniecības uzņēmumiem. Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību Jelgava, Tukuma, Krustpils līnijās, kā arī Saulkrastu līnijas posmā Kalngale-Skulte veic pilnsabiedrība "BMGS-Fima", kuru veido AS "BMGS" un pilnsabiedrība "Fima Group", kuru savukārt veido Lietuvas "Fima" un Latvijas SIA "Fima". Savukārt Saulkrastu līnijas posmā Zemitāni-Vecāķi jeb Rīgas mezglā šos darbus veic uzņēmums "Leonhard Weiss".

LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc auditētiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi - līdz 39,438 miljoniem eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums.