Biedrības pārstāve: Latvijas kinoteātros krievu valodas dominance nav novērojama (1)

Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) gada pirmajā pusē rosināja ieviest prasību kinoteātros vismaz piektdaļu filmu demonstrēt ar audioceliņu valsts valodā. Priekšlikums paredz noteikt, ka kinoteātros un citās publiskās vietās filmas varētu demonstrēt arī oriģinālvalodā, bet ne vairāk kā 80% no konkrētās dienas kinoteātra repertuāra. Likumprojekts paredz izņēmumus attiecībā uz starptautiskiem kino festivāliem. Tāpat NA piedāvā likumā ierakstīt, ka publiski demonstrētās filmas tiek subtitrētas valsts valodā, lai nodrošinātu filmu pieejamību vājdzirdīgajiem.

Biedrība "Par legālu saturu" ir apkopojusi secinājumus par datiem, kas iegūti no Latvijas kinoteātriem, pārstāvot kopā 81% no kopējā Latvijas tirgus.

Kinoteātru dati liecina, ka nav novērojama krievu valodas dominance - filmas, kas tiek izrādītas krievu valodā, vidēji gada laikā veido 14,2% no kopējā seansu skaita.

Saskaņā ar Valsts valodas likuma prasībām visas filmas, kas tiek atskaņotas citās valodās, tiek subtitrētas latviešu valodā. Filmas ar subtitriem latviešu valodā veido 73,5% no kopējā seansu skaita. Filmas ar subtitriem latviešu un krievu valodās veido 59,3% no kopējā seansu skaita.

"Noņemot pat krievu subtitru rindu, kinoteātru bizness ļoti cietīs. Ja ir vēl doma izslēgt animācijas filmas, kas tiek dublētas bērniem, tad nozare būs vēl bēdīgākā situācijā," sprieda biedrības "Par legālu saturu" pārstāve.

Viņa akcentēja, ka kopumā kinoteātri no satura, kas sabiedrībā tiek patērēts, veido 1,5%, kas esot neliela saujiņa. Libertes ieskatā, ja ir vēlme stiprināt valsts valodas pieejamību arī ģimenēs, kurās runā krievu valodās, ir jāsāk ar "lielajiem vaļiem", kas esot televīzijas un straumēšanas platformas.

Nozares pārstāvji norādīja, ka Latvijā kopumā ir 32 kino izrādīšanas vietas, kurās var noskatīties filmas. Tādi ir dati par pagājušo gadu. Līdzās kinoteātriem ir arī salīdzinoši nelielas vietas, piemēram, kultūras centri, kas reizi pa reizei var izrādīt vienu vai pāris filmas.

Kultūras ministrijas (KM) parlamentārā sekretāre Signe Grūbe šaubās, vai iesniegtie grozījumi līdz galam risina aktualizētās problēmas. Viņa norādīja, ka Filmu likuma mērķis ir nodrošināt filmu nozares attīstību Latvijā, atbalstot Latvijas filmu veidošanu un izplatīšanu. Ja skatās Filmu likumu griezumā, tad runa ir par filmām, kas radītas Latvijā.

Grūbe skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir daudz plašāki un tie vairāk skar filmu izplatīšanu, ne Latvijā ražotās filmas. KM parlamentārā sekretāre norādīja, ka būtiski saprast, kā regulēt filmu izplatīšanu, neierobežojot komercdarbību kopumā.

Tāpat viņa uzsvēra, ka Valsts valodas likums jau patlaban nosaka, ka publiski demonstrējas kinofilmas, videofilmas un to fragmenti ir ieskaņojami vai dublējami valsts valodā, vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam jānodrošina subtitri valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas, līdz ar to ir precīzi nosacījumi, kas regulē arī filmu izplatīšanas jautājumus. Viņasprāt, lai nodrošinātu filmu pieejamību vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem, KM sadarbībā ar Labklājības ministriju varētu skatīt, kā papildināt Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu.

Iesniedzēju pārstāve, Nacionālās apvienības politiķe Ilze Indriksone apgalvoja, ka iekļaut šos ierosinājumus Filmu likumā bija "bezizejas solis", jo neviens neesot gatavs atvērt labojumiem Valsts valodas likumu.

"Manuprāt, pilnīgi visi ir sapratuši, ja pirms trīsdesmit gadiem pirmsskolā mācības noritētu valsts valodā, nebūtu nekādas problēmas patlaban ar pāreju uz mācībām latviešu valodā. [..] Ja bērni ar saviem vecākiem skatītos animācijas filmas, kas dublētas latviešu valodā, tas palīdzētu viņiem labāk apgūt valsts valodu," sprieda politiķe.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma norādīja, ka audiovizuālā satura patēriņa ziņā kinoteātri ieņem marginālu vietu. Viņa klāstīja, ka arī Latvijas filmu skatījumi kinoteātros veido mazāko procentu no milzīgā pīrāga, bet pamatu pamatu veido satura izplatīšanas platformas un komerctelevīzijas.

"Pilnīgi noteikti saprotam krievu valodas elementa sensitivitāti izrādāmajā saturā, bet kinoteātri pamatā neveido patērējamo saturu. Tas ir palicis 20.gadsimtā. Risinot 30 gadu laikā nesakopto druvu, vajadzētu sākt ne no maza kaktiņa, bet globāli, aptverot arī platformas, televīzijas kanālus, apkarojot krievu valodas lietojumu Latvijas Sabiedriskajā Medijā. Šo milzīgo problēmu vajadzētu risināt kompleksi," izteicās Rietuma.

Deputāti uzticēja KM līdz septembrim sagatavot priekšlikumus par krievu valodas ierobežošanu kā kino, tā televīzijās un straumēšanas platformās.