Zviedrija vēlas Igaunijā nomāt cietuma kameras, lai tur izvietotu līdz 600 ieslodzīto

Saskaņā ar vienošanos starp abām valstīm Zviedrija varētu iznomāt 400 kameru Tartu, kur var tikt izvietoti 600 ieslodzīto.

Ministrs pauda, ka Igaunija ir "ļoti svarīga un tuva partnere", un tai ir saistošas tās pašas starptautiskās saistības attiecībā uz ieslodzītajiem.

"Tāpēc ir ļoti labi priekšnoteikumi padziļinātai sadarbībai starp Zviedriju un Igauniju," preses konferencē sacīja Stremmers.

Viņš pauda, ka vienošanās īstenošanai būs jāveic izmaiņas Zviedrijas tiesību aktos un tā būs jāapstiprina ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu parlamentā.

Tomēr nav skaidrs, vai Zviedrijas parlaments apstiprinās šo vienošanos.

Vairākas opozīcijas partijas, kā arī ieslodzījuma vietu darbinieku arodbiedrības jau paudušas skeptisku attieksmi pret šo plānu vai to pilnībā noraidījušas.

Vairākas Eiropas valstis jau ir eksperimentējušas ar līdzīgiem risinājumiem, arī Norvēģija un Beļģija, kas iepriekš izīrēja kameras Nīderlandē, savukārt Dānija pašlaik gatavojas nosūtīt ieslodzītos uz Kosovu.

Zviedrijā pēdējos gados pieaudzis vardarbīgu noziegumu skaits, jo īpaši šaušanas un spridzināšanas gadījumu skaits, kas saistīti ar savstarpēju rēķinu kārtošanu starp konkurējošiem noziedznieku tīkliem.

Premjerministra Ulfa Kristersona centriski labējā mazākuma valdība, kuru parlamentā atbalsta pret imigrāciju noskaņotie Zviedrijas demokrāti, nāca pie varas 2022.gadā, solot stingri cīnīties pret noziedzību.

Ieslodzītos uz Igauniju nosūtīs tikai tad, ja viņiem nebūs nepieciešama plaša veselības aprūpe un viņi neradīs augstu drošības risku, paziņoja valdība.

Stremmers sacīja, ka Zviedrijas vadošais princips sarunās ar Igauniju bijis nodrošināt, lai soda izciešana Igaunijā būtu pēc iespējas līdzīgāka tai, kāda tā būtu Zviedrijā.

Viņš sacīja, ka cer parakstīt vienošanos ar savu igauņu kolēģi Līzu Pakostu dažu nedēļu laikā.

Ja šo vienošanos apstiprinās parlaments, tā stāsies spēkā 2026.gada 1.jūlijā.