Mobilo sakaru operatori bažīgi par iespējamajām izmaiņām priekšapmaksas karšu lietotājiem

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis aģentūrai LETA sacīja, ka LMT atzinīgi vērtē jebkuru aktivitāti sabiedriskās drošības stiprināšanā, tostarp kompānija pati aktīvi piedalās visu veidu krāpniecības novēršanā, tomēr, izvērtējot IeM priekšlikumus, ir jāņem vērā gan ieviešanas termiņi, gan arī iespējamās sekas ne tikai noziedzniekiem, bet arī godīgiem cilvēkiem un sabiedrībai kopumā.

Jalinskis akcentēja, ka IeM priekšlikumi izstrādāti bez konsultācijām ar sabiedrību un elektronisko sakaru nozari, kas rada bažas, ka nav izvērtētas nedz priekšlikuma praktiskas īstenošanas iespējas, nedz arī rezultāts uz sabiedrību kopumā.

"Tā piemēram, priekšlikuma autori lielāko vērību pievērš ierobežojumu noteikšanai fizisko priekšapmaksas karšu reģistrācijai, neņemot vērā, ka šobrīd plaši palielinās priekšapmaksas karšu (e-SIM) apjoms internetā," norādīja Jalinskis.

Viņš arī uzsvēra, ka likumprojekta anotācijā nav vērtēta šī pasākuma ietekme uz priekšapmaksas karšu izplatīšanas kanālu skaitu un pakalpojumu izmantošanu, tostarp jo īpaši tūristiem un sociāli mazaizsargātajām grupām. Tāpat nav vērtēta ietekme uz elektronisko sakaru komersantiem un tirdzniecības vietām.

Plānots, ka prasība stāsies spēkā 2026.gada 1.jūlijā, taču prasību ieviešanai nepieciešams samērīgs pārejas periods - vairāki gadi no regulējuma spēkā stāšanās dienas, sacīja Jalinskis.

Tāpat viņš akcentēja, ka tas nepieciešams ne tikai operatoriem, bet arī tirdzniecības vietām, jo būs jāievēro visi nosacījumi, lai nepārkāptu personas datu regulu - jāinvestē līdzekļi esošo sistēmu pielāgošanā vai jaunu izstrādē, jānodrošina droša personas datu uzglabāšana un apmaiņa starp operatoriem un tirdzniecības vietām.

LMT ieskatā pastāv risks, ka atsevišķi tirdzniecības uzņēmumi, īpaši mazie un vidējie, atteiksies no priekšapmaksas karšu tirdzniecības administrēšanas izmaksu pieauguma dēļ. Attiecīgi samazināsies priekšapmaksas karšu iegādes vietu skaits, tādējādi apgrūtinot iedzīvotājiem piekļuves iespējas pakalpojumam, īpaši lauku reģionos.

Vismaz pagaidām grozījumos netiek arī atrunāts, vai un kā risināma jau esošo SIM karšu lietotāju reģistrācija, jo priekšapmaksas pakalpojumus Latvijā izmanto vairāki simti tūkstoši cilvēku, norādīja Jalinskis.

"Ceram, ka izmaiņu ieviešana būs solis uz drošāku Latviju, taču jāņem vērā, ka tāpat jābūt modriem, jo krāpniekiem ir alternatīvas iespējas uz kurām viegli un ātri pārslēgties, kā piemēram, "iMessage", "RCS Messaging", "WhatsApp", "Viber", "Telegram"," uzsvēra LMT pārstāvis.

Viņš arī norādīja, ka plānotās prasības attiecas tikai uz Latvijas mobilo sakaru operatoriem. Savukārt internetā ir pieejamas dažādu tā saucamo "virtuālo operatoru" priekšapmaksas kartes vai ceļojuma kartes, kuras ikviens Latvijas iedzīvotājs var iegādāties bez ierobežojumiem.

Savukārt SIA "Tele2" sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis aģentūrai LETA sacīja, ka priekšapmaksas karšu segments vēl joprojām ir būtisks mobilo sakaru pakalpojumu lietotājiem, kuriem ir zemi ienākumi, senioriem un cilvēkiem reģionos, jo tā ir iespēja regulēt izmaksas. Turklāt priekšapmaksas kartes ir ērti pieejams dažādās mazumtirdzniecības vietās, degvielas uzpildes stacijās, pastā, kas ir būtiski cilvēkiem reģionos.

Fīrmanis norādīja, ka birokrātiska reģistrācija sarežģītu iegādes procesu, jo šobrīd priekšapmaksas kartes ērti var iegādāties dažādās tirdzniecības vietās - ne tikai pie mobilo sakaru operatora. Samazinoties tirdzniecību vietu skaitam, tas var negatīvi ietekmēt cilvēkus ar zemākiem ienākumiem reģionos, kuri galvenokārt izmanto šo mobilo sakaru pakalpojumu veidu.

Ja tiek apsvērta priekšapmaksas karšu reģistrācija, "Tele2" ieskatā būtu svarīgi par to runāt Eiropas Savienības (ES) mērogā, jo savādāk reģistrācija kļūst par birokrātisku procedūru, kas var nesniegt plānoto rezultātu. Proti, gandrīz pusē dalībvalstu reģistrācija nav ieviesta, un būtu svarīgi panākt, ka visas šīs valstis to izdarītu aptuveni vienlaikus. Ja tas netiek panākts, ir risks, ka krāpnieki, piemēram, nopērk vairumā priekšapmaksas kartes Igaunijā vai Somijā, kur nav reģistrācija, un bez problēmām tās izmanto Latvijā.

Priekšapmaksas karšu datus līdz zināmai robežai var izsekot, tādēļ arī vairākas ES dalībvalstis nav ieviesušas reģistrāciju. Ieviešot reģistrāciju ir jārēķinās, ka palielinās risks, ka krāpnieki var pārcelties uz digitālo vidi un izmantot citus krāpniecības veidus, kur izsekošana un notveršana kļūst vēl sarežģītāka, norādīja "Tele2" pārstāvis.

"Piemēram, "spūfingu" jeb viltus zvanus no ārvalstu numuriem, uzdodoties par Latvijas numuriem. Tāpat var tik veiktas aktivitātes, izmantojot dažādas mobilās lietotnes un sociālos tīklus, kam der WiFi pieslēgums," sacīja Fīrmanis.

Viņš arī akcentēja, ka Lietuvā šobrīd populārs kļūst veids internetā tirgot jau aktivizētas priekšapmakas kartes, kas norāda uz to, ka reģistrācija nav panaceja krāpniecības novēršanai.

Fīrmanis atgādināja, ka jau kādu laiku ir slēgta iespēja aktivizēt priekšapmaksas kartes ārpus Latvijas, kas samazina risku izmantot šīs kartes krāpniecības nolūkos. Tāpat operatori ir investējuši līdzekļus dažādos drošības risinājumus, kas apgrūtina krāpniekus darbību - tiek bloķēti zvani, īsziņas, aizdomīgas saites, viltus interneta mājaslapas.

Vienlaikus SIA "Bite Latvija" korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika aģentūrai LETA sacīja, ka ikkatra iniciatīva krāpniecisku darbību apkarošanai ir atbalstāma, tādēļ "Bite Latvija" pagājušā gada maijā sāka bloķēt krāpnieku zvanus.

Mennika piebilda, ka "Bite Latvija" šobrīd piedāvā trīs priekšapmaksas plānus - "Bite priekšapmaksa Starts" nereģistrētiem lietotājiem un reģistrētiem - "Bite priekšapmaksa" un "Bite priekšapmaksa Eiropa". Priekšapmaksu nereģistrētiem lietotājiem galvenokārt izmanto tie cilvēki, kuri īslaicīgi uzturas Latvijā, piemēram, tūristi no trešajām valstīm. Šajā plānā neietilpst bezmaksas vienības, par katru vienību ir jāmaksā.

Savukārt, lai izmantotu pārējos priekšapmaksas plānus, klientam jau šobrīd ir nepieciešams aizpildīt iesniegumu klātienē, norādot savus datus, kā arī papildināšana notiek katru mēnesi ieskaitot attiecīgu naudas summu un iekļautie pakalpojumi pagarinās uz mēnesi, skaidroja kompānijas pārstāve.

Šobrīd "Bite Latvija" priekšapmaksas tālruņu kartes aktīvi lieto ne vairāk kā 5000 nereģistrētu lietotāju, sacīja Mennika, norādot, ka priekšapmaksas karšu lietotāju reģistrācija būtisku ietekmi uz kopējo klientu skaitu vai uzņēmuma darbību neradīs.

Jau ziņots, ka noziedzības mazināšanai IeM rosina sākt reģistrēt mobilo sakaru priekšapmaksas karšu lietotājus.

IeM ir sagatavojusi un iesniegusi izvērtēšanai citām ministrijām grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz reģistrēt priekšapmaksas mobilo sakaru pakalpojuma galalietotāju. Tas novērstu noziegumus, kā arī sekmētu to atklāšanu un izmeklēšanu, pārliecināta ministrija.

Likumprojekta mērķis ir noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu saglabāt datus par priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, savukārt priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājam pienākumu sniegt tā identifikācijas datus. Tāpat plānots paredzēt administratīvo atbildību par galalietotāja reģistrēšanas pienākuma nepildīšanu.

LMT koncerns pērn strādāja ar 308,608 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 6,1% un bija 34,038 miljoni eiro. LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas "Telia Company" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", pa 23% akciju pieder SIA "Tet" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet 5% - SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"".

"Tele2" pagājušajā gadā strādāja ar 179,991 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 13,5% un bija 52,923 miljoni eiro. Kompānija reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. "Tele2" vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas "Tele2 Sverige".

"Bite Latvija" 2023.gadā strādāja ar 163,668 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 50% un bija 33,376 miljoni eiro. Kompānijas 2024.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti. "Bite Latvija" reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 99 085 286 eiro. "Bite Latvija" vienīgā īpašniece ir Lietuvas "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums.