/nginx/o/2025/06/09/16909677t1hdb8b.jpg)
Vēlēšanu komisiju brīdinājumus par informācijas tehnoloģiju (IT) problēmām atbildīgās amatpersonas ignorēja, šādu viedokli pauž Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris.
Viņš ir neizpratnē, ka vairāku pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāju publiski pausto par problēmām vēlēšanu sistēmas darbībā atbildīgās amatpersonas uzskata par "nebija nekādu indikāciju, ka kaut kas varētu noiet greizi." "Man nav saprotams, kam vēl vajadzēja notikt, lai būtu indikācijas, ka sekmīga vēlēšanu norise ir apdraudēta," retoriski vaicāja Zviedris.
Viņš atgādina, ka pirmie signāli par to, ka vēlēšanu sistēmai ir kļūmes bija jau martā, kad sakās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana. Jau tolaik sistēma "uzkārās" uz īsāku vai garāku periodu, kas liecināja par to, ka kaut kas īsti labi nav, viņš teica.
Zviedris norādīja, ka vēlēšanu komisijas laikus lūgušas sistēmu notestēt, bet saņēmušas tikai "PowerPoint" prezentācijas. Zviedris pieļauj, ka vēlēšanu sistēma nav bijusi gatava līdz pat pēdējam brīdim.
Maija otrajā pusē komisijām bija paredzēti divi ģenerālmēģinājumi, taču, redzot, ka ar diviem nepietiks, bija vēl arī trešā kārta. Jau ģenerālmēģinājumā ne visiem iecirkņiem izdevās pieslēgties, piemēram, Jūrmala neesot varējusi pieslēgties sistēmai, stāsta Zviedris.
Viņš atzīst, ka ģenerālmēģinājuma laikā konstatētās problēmas salaboja, novērsa, taču, viņaprāt, nepilnību bija ļoti daudz.
Rīgas Vēlēšanu komisijas vadītājs atgādina, ka nākamie signāli jau bija divās no iepriekšējās balsošanas dienās. Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā laikus nevarēja nodot ziņas par vēlētāju aktivitāti, savukārt 4.jūnijā iecirkņi nevarēja sākt darbu, jo nestrādāja Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, vēlāk gan tā darbība tika atjaunota.
"Kam vēl vajadzēja notikt bez visa šeit uzskaitītā, lai laikus redzētu indikācijas, ka vēlēšanu sistēma nav gatava darbam," neizpratnē vaicā Zviedris, atzīstot, ka ir skumji, ka valstī var pieļaut tik "vērienīgas neizdarības". Viņš uzskata, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai nebija izpratnes par vēlēšanu komisijas darbu.
Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.
Pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo, pirmdien žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Viņš teica, ka vēl pagājušajā nedēļā esot "bijusi tāda pārliecība", ka viss strādās pareizi, jo nebija nekādu indikāciju, ka kaut kas varētu noiet greizi. "Ja mēs nebūtu par to pārliecināti, mēs noteikti lēmumus būtu pieņēmuši ātrāk," viņš piebilda un vēlreiz uzsvēra, ka nebija nekādu indikāciju, ka "sistēma nevarētu vilkt".
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Saulīte sacīja, -"ja būtu bijusi vismazākā indikācija, ka sistēmas nav gatavas,vai kaut kādā veidā kaut kas varētu nedarboties, tad atbildīgie jau uzreiz būtu bijuši gatavi pieņemt lēmumu balsis skaitīt manuāli".
"Nekādas indikācijas mums nebija, tāpēc mēs gājām uz priekšu ar plānu," apgalvoja Saulīte.
CVK vadītāja norādīja, ka visi vēlēšanu rezultāti ir apstiprināti un šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka rezultāti nebūtu precīzi. Lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, ir "vairākas kontrolsistēmas", viņa sacīja.
Runājot par savu atbildību, Saulīte teica, ka ir gatava uzņemties pilnu atbildību par to, kas ir viņas kompetencē, taču pašlaik tiek runāts par tehniskām kompetencēm, kas nav CVK atbildībā.