VM patlaban ir "daļēji gatava" reaģēt uz ārkārtas situācijām

VM norādīja, ka 25.jūnijā vai 26.jūnijā tiks skatīts informatīvais ziņojums par zāļu stratēģiskās pieejamības nodrošinājumu krīzes gadījumos, pēcāk to virzot saskaņošanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Šobrīd, pateicoties līdzekļu pārdalei un Iekšlietu ministrijas atbalstam, situācija ar zāļu rezervju nodrošinājumu kopumā esot laba. Esot pieejams finansējums, un zāles atbilstoši noslēgtajiem līgumiem tiekot pakāpeniski iepirktas pietiekami lielā apjomā.

Pilnu pieprasīto summu šim mērķim gan VM nevarot atklāt ierobežotas pieejamības informācijas statusa dēļ, tomēr ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka summa esot "pietiekami liela".

Aptieku nozares, kā arī primārās veselības aprūpes pārstāvji komentēja, ka gatavībā ārkārtas situācijām vēl ir daudz darāmā.

Uz problēmām norādīja arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) pārstāvis Ainis Dzalbs.

"Šobrīd vairāk plānos fokuss ir uz stacionāro etapu, taču tur arī kritiskās situācijās vērsīsies mazāk cilvēku, nekā primārajā veselības aprūpes posmā," uzsvēra Dzalbs.

Viņaprāt, kopumā primārās veselības aprūpe šobrīd kā tāda nav gatava katastrofu vai krīzes situācijām.

Informāciju par rīcību un algoritmu krīzes situācijās primārās aprūpes sniedzējiem ir jāzina, bet vienotas rīcības algoritma šobrīd trūkst, uzsvēra LLĢĀA pārstāvis.

Līdztekus būtu jāpanāk, ka elektrības ziņā ģimenes ārstu prakses ir neatkarīgas. Kā atzīmēja Dzalbs, pietiek ar plūdiem un vētru, lai ģimenes ārsti nevarētu funkcionēt. Tāpēc jau šobrīd būtu virkne preču, ko varētu nodrošināt ģimenes ārstu praksēm, lai tām būtu gatavība ne tikai militāro krīžu, bet arī citu potenciālu krīžu gatavībai.

Savukārt Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska informēja, ka par ieceri dažus no kritiski svarīgajiem medikamentiem sākt ražot uz vietas, Latvijā, pāris sarunas notikušas pagājušajā gadā. Līdz šim par šo priekšlikumu bijis arī tikai viens informatīvais ziņojums.

Aptieku biedrības priekšsēdētāja Agnese Ritene akcentēja, ka ir būtiski pievērsties aptieku izvietojumu plānam, sevišķi reģionos, kur nereti farmaceits ir tuvākais cilvēks, kas var iedzīvotāju informēt par veselības jautājumiem. Viņa atzīmēja, ka aptiekās šobrīd netiek glabāts īpaši liels zāļu uzkrājums, un būtu jāprecizē tas, cik lielam uzkrājumam jābūt.

Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas jeb zāļu lieltirgotāju organizācijas valdes loceklis Jānis Lībķens sacīja, ka pietrūkst daudz informācijas par to, kurām aptiekām ko vajadzētu vest, un kā medikamentus uzglabāt.

Viņš norādīja, ka, atskaitot sadaļu par zāļu materiālajām rezervēm, par citiem segmentiem ārkārtas situāciju gatavības plānā nav pārliecības, ka tie tiks pilnveidoti šī gada laikā.

VM pārstāvji sēdes laikā noraidīja aptieku nozares pārstāvju pārmetumus par nepietiekamu tikšanos un informācijas apriti. Tikšanās esot bijušas pietiekami daudz.

Taču, kā atzīmēja komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS), arī tikšanās 100 reižu var būt bez rezultāta, tomēr komisijā tiek sagaidīts rezultāts.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Aptiekas dienesta vadītāja Laila Eglīte informēja, ka jau šobrīd slimnīcās ir problēmas ar loģistiku, piemēram, infūziju šķīdumu nodrošināšanā, kad slimnīcām nākas cīnīties par konkrētiem šo šķīdumu tilpumiem.

Arī nākotnē, nodrošinoties pret apdraudējuma situācijām, jārēķinās ar to, ka šķīdumu uzglabāšana fiziski aizņemtu lielu platību.

"Kopumā šķīdumu apjoms varētu būt viens Gaiļezera ezers - kur tad mēs to liksim?", vaicāja Eglīte.

VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa skaidroja, ka veselības nozare būtiski iekļaujas aizsardzības sistēmā, tomēr "ne visi to sadzird".

Tamdēļ VM daudz kur pēdējā laikā atduras pret finansējuma trūkuma ikdienas darbā.

Kļaviņa apliecināja, ka VM darot visu, kas ir tās spēkos, tostarp sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju (AM). "Bet šobrīd nevaru droši pateikt, ka mums būs nauda un ka tā visam pietiks," sacīja VM pārstāve.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) rosināja pēc VM informatīvā ziņojuma, ko plānots izskatīt jūnija beigās, uzreiz pieņemt rīcības plānu tālākai gatavības stiprināšanai, mazinot birokrātiskos procesus.

Deputāte arī uzsvēra - ja veselība kā būtiska aizsardzības un drošības daļa ir jautājums, kas nav nepārprotams, jātiekas ar Valsts kanceleju, lai par to pārliecinātu.

AM parlamentārā sekretāre Liene Gātere uzsvēra, ka AM loma ir kritiskās infrastruktūras un pakalpojumu atbalstīšanā un uzraudzībā.

AM ieskatā, vēl jādara daudz, lai D kategorijas kritiskā infrastruktūra paplašinās, tostarp jāizstrādā aptieku tīkla plāns.

"Vajadzību ir daudz, un valdībai būs jāpieņem lēmums, ko atbalstīt no drošības iekšlietu jomā," sacīja Gātere.

Viņa atzīmēja, ka AM primārie ir NATO stratēģiskie mērķi militārajām vajadzībām jeb tas, ko NATO definē kā savas spējas.

"Katrai ministrijai ir savi uzdevumi un joma, nevaram no AM nofinansēt visu ministriju gatavību," pauda Gātere.

Latvijā ir trīs zāļu rezervju veidošanas līmeņi: individuālais, iestāžu līmenis un valsts materiālās rezerves. Individuālais līmenis (mājas aptieciņa) ietver pamata medikamentus - pretsāpju, pretalerģijas zāles, medikamentus pret gremošanas traucējumiem un ikdienā lietojamos medikamentus hroniskajiem slimniekiem - par kuru esamību jāgādā pašiem iedzīvotājiem. Īpaši sev nepieciešamo zāļu nodrošinājumam jāseko līdzi hronisko slimību pacientiem, lai viņiem vajadzīgās zāles vienmēr būtu ar nelielu rezervi, lai neveidotos riski medikamentu lietošanas pārtraukšanai.

Iestāžu līmenī slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), ambulatorās iestādes ar iekšēju aptieku, sociālās aprūpes iestādes uzglabā zāles ikdienas vajadzībām 1-3 mēnešu darbības nodrošināšanai. Savukārt valsts materiālajās rezervēs tiek uzglabātas zāles, injekciju un infūziju ierīces, pārsienamie un imobilizācijas materiāli, ierīces dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanai, speciālais aizsardzības aprīkojums un citi.

Pērn jūlijā Ministru kabinets piešķīra 1,5 miljonus eiro, lai valsts materiālo rezervju uzturēšanas ietvaros nodrošinātu veselības nozares pirmās nepieciešamības rūpniecības preču iegādi; valsts materiālo rezervju papildināšanu veic NMPD. Ir plānots finansējums valsts materiālo rezervju papildināšanai un atjaunošanai arī nākamajiem gadiem.

Latvijā ir izveidots kritisko zāļu saraksts. Tas ir ierobežotas pieejamības un nav publiski pieejams. Zāļu sarakstā iekļautas 230 zāļu pozīcijas un 20 zāļu grupas, ņemot vērā arī pediatrisko pacientu vajadzības un pacientiem "draudzīgas" zāļu formas.