/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/18/16785433t1ha5a9.jpg)
Karu un konfliktu skaits, kuros vismaz viena no pusēm bija valsts, 2024.gadā bijis lielākais kopš Otrā pasaules kara beigām - tika reģistrēts 61 konflikts 36 valstīs, teikts Oslo Miera pētniecības institūta (PRIO) publicētā pētījumā.
Pēdējo gadu laikā konfliktu skaits turpinājis pieaugt. 2022.gadā bija 56 konflikti, bet 2023.gadā - 59 konflikti. Starp pagājušajā gadā 61 starpvalstu konflikta bija 11 pilna mēroga kari. Ziņojuma autori raksta, ka 2024.gadā dominēja divi kari: Krievijas iebrukums Ukrainā prasīja aptuveni 76 000 dzīvību, un karš Gazas joslā prasīja 26 000 dzīvību.
2023. un 2024.gadā ar konfliktiem saistīto upuru skaits saglabājās aptuveni tāds pats - aptuveni 129 000. Tomēr vardarbības līmenis bija krietni virs pēdējo trīs desmitgažu vidējā līmeņa. Kopumā 2024.gadā bija ceturtais augstākais bruņotu konfliktu izraisītu nāves gadījumu skaits kopš Aukstā kara beigām 1989.gadā, raksta PRIO.
Pētījuma autori kā satraucošu raksturo arī konfliktu skaita pieaugumu atsevišķās valstīs, kur valdība ir viena no karojošajām pusēm. Saskaņā ar pētījumu Āfrika joprojām visvairāk cieš no kariem, un tajā ir reģistrēti 28 valstu konflikti, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Tai seko Āzija ar 17 konfliktiem, Tuvie Austrumi ar 10 konfliktiem, Eiropa ar trīs konfliktiem un Amerika ar diviem konfliktiem.