FOTO ⟩ Pie valdības ēkas notiek pikets par skaidru termiņu Onkoloģijas centra rekonstrukcijai

Pikets tiek rīkots, atbalstot centra personāla vēstuli par LOC rekonstrukcijas nepieciešamību, norāda organizatori.

Biedrības "Vita" valdes priekšsēdētāja Irīna Jaunuma uzsver, ka diskusijas un strīdi ap LOC rekonstrukciju notiek jau vismaz desmit gadus. Biedrības ieskatā, vienas slimnīcas iekšējā cīņa starp vadību un onkologiem vājinājusi arī LOC iespējas kļūt par starptautiski akreditētu vēža centru.

"Latvija ir faktiski vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas tā arī nav spējusi saņemt Vēža centra akreditāciju," uzsver biedrībā.

Lai gan bijusi cerība, ka tas varētu notikt šogad, nav zināms, kā akreditācijas eksperti vērtēs tik "novecojušo un nolaisto infrastruktūru", pauž Jaunuma.

Biedrībā norāda, ka tai nav pieņemama Veselības ministrijas (VM) pozīcija. Tās ieskatā, ministrijas plānotās darbības neliecina, ka onkoloģija ir valsts mēroga prioritāte.

Tāpat biedrībai kopumā nav pārliecības, ka ministrijai būtu skaidra vīzija un ilgtermiņa plāns kā Latvijā mazināt augsto mirstību no vēža.

Piketa saukļi būs "Savu vēža ārstēšanu neviens atlikt nevar", "Varas neizdarības dēļ mediķi un pacienti nedrīkst būt ķīlnieki!", kā arī "Pacienti - par ārstiem un māsām!".

Jau vēstīts, ka LOC rekonstrukcijai finansējums tiks meklēts Eiropas fondos, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču norādījusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere atzīmēja, ka primāri problēmas ar finansējumu radušās, jo viena būvniecības kompānija neesot izdarījusi savus darbus laikā un valdībai bija jārisina RAKUS un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) problēmas kopīgi.

Siliņa pauda, ka valdība atradusi finansējumu, lai pabeigtu Latvijas Infektoloģijas centru, kā arī premjerei esot svarīgi atrast finansējumu LOC, kas esot arī viņas uzstādījums veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV).

Ministru prezidente atzīmēja, ka onkoloģijas pacienti ir pelnījuši labas telpas, un valdība šo finansējumu meklēs.

Viņa noradīja, ka finansējums esot "ārkārtīgi liels" - vairāk nekā simtiem miljonu kopā, un šādu finansējumu var rast, tikai meklējot pa daļām.

Tāpat vēstīts, ka maija beigās par atkāpšanos no amata paziņoja RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kurš slimnīcu vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa. Viņš šādu lēmumu esot pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ.

Tā brīža slimnīcas padomes vadītājs Edgars Labsvīrs apgalvoja, ka šī bijusi abpusējā vienošanās.

RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, Internās medicīnas galvenais speciālists un profesors Aivars Lejnieks aģentūrai LETA tobrīd pauda, ka pēdējā laikā spiediens uz slimnīcas valdi un valdes priekšsēdētāju ir bijis liels un nesaprotams. Lejnieks arī norādīja, ka nevēlas "virpināt sazvērestības teorijas", tomēr viņu dara aizdomīgu "labprātīgā vienošanās" par Staņēviča darba pārtraukšanu slimnīcā.

Vienlaikus RAKUS darbinieki vēstulē amatpersonām prasīja skaidrot Staņēviča atkāpšanos. Vēstulē, ko parakstījuši vairāk nekā 200 darbinieki, teikts, ka Staņēviča atkāpšanās darbiniekos izraisījusi "sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses". Tāpēc personāls pieprasa VM sniegt skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija.

Pēcāk Abu Meri apmeklēja slimnīcu un tikās ar darbiniekiem, lai skaidrotu esošo situāciju.

Savukārt 9.jūnijā, pāris nedēļas pēc Staņēviča atkāpšanās, par amata atstāšanu paziņoja arī slimnīcas padomes vadītājs Labsvīrs. Viņš uzskata, ka viņa lēmums var uzlabot valdes un padomes sadarbību, mazināt slimnīcas kolektīva neapmierinātību ar radušos situāciju, kā arī veicināt pakāpenisku LOC renovācijas sākšanu iespējami drīzākā laikā.

RAKUS padomē darbu šobrīd turpina divi līdzšinējie padomes locekļi - Valts Ābols un Jolanta Roze. Padomes pagaidu locekļa amatā apstiprināts VM valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Savukārt slimnīcas valdē darbu turpina trīs valdes locekļi - Haralds Plaudis, Kaspars Plūme un Vadims Beļuns. Valdes priekšsēdētāja pienākumus līdz 2026.gada 3.janvārim pildīs Plaudis.