Latvija noraidīs EK sagatavoto regulu par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā

Latvijas ieskatā, virzot šādu regulējumu, kura mērķis ir uzlabot dzīvnieku labturību, ir jānodrošina, lai netiek traucēta iekšējā tirgus darbība jānodrošina, kā arī jānodrošina, ka visas ES dalībvalstis ir vienlīdzīgā konkurences situācijā, nodrošinot ES tirgu ar dzīvniekiem, kas auguši un pārvadāti, ievērojot stingrus labturības standartus.

Ministrijā norāda, ka ES dalībvalstīs izmantotie dzīvnieku transportēšanas veidi atšķiras. Šobrīd EK virzītā priekšlikuma prasības pārvadājumiem pa sauszemi ir ļoti stingras, bet pārvadājumiem pa jūru - vieglāk izpildāmas. Tāpēc Latvijas ieskatā ir jārod līdzsvars prasībām starp šiem pārvadājumu veidiem, jo regulas ieviešanas rezultātā valstis, kas izmanto tikai sauszemes transporta veidus, nebūs vienādos konkurences apstākļos ar dalībvalstīm, kuras pārsvarā veic dzīvnieku pārvadājumus pa jūru.

Tāpat Latvija akcentē, ka ES tirgus darbības traucēšanas rezultātā tiks veicināts dzīvnieku imports no trešajām valstīm, kas turēti ES labturības standartiem neatbilstošos apstākļos. Pašlaik ES dzīvnieku pārvadāšanā jau ievēro ļoti stingrus dzīvnieku labturības standartus.

Vienlaikus Latvija norāda, ka konkurences kropļojumi var apdraudēt nozares pastāvētspēju. Tāpēc ir nepieciešams rūpīgi pārskatīt prasības, lai nodrošinātu augstu dzīvnieku labturības līmeni, nevis jārada būtisks birokrātisks slogs. Tāpat, izstrādājot regulas priekšlikumu, ir jāņem vērā ES dalībvalstu ģeogrāfiskais novietojums, klimatiskie apstākļi un attālums līdz citām dalībvalstīm.

Sēdē viens no darba kārtības punktiem paredz arī izskatīt EK paziņojumu Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei - "Ilgtspējīga zveja ES; esošā situācija un orientieri 2026.gadam". Paziņojumā iekļauta informācija par ilgtspējīgas zvejas sasniegšanu, ES flotes kapacitātes sabalansēšanu, sociālekonomisko situāciju ES flotē, kā arī nozvejas izkraušanas pienākuma ieviešanu.

Latvijas ieskatā sākotnēji diskusijas par zvejas iespējām ES līmenī 2026.gadā jāveic arī ar nozares ekspertiem, kā arī ar ES dalībvalstu zvejas pārvaldības reģionālajām sadarbības struktūrām. Tāpat Latvija pauž nožēlu par priekšlikuma salīdzinoši vēlo publicēšanas datumu un uzsver, ka paziņojumu nepieciešams izskatīt arī Eiropas Padomes darba grupā.

Informatīvajā ziņojumā Latvija atbalsta zvejas iespēju noteikšanu, kad tiek ievēroti vispārējie kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma noteikšanas principi, kuros līdzvērtīgi jāietver gan zinātniskā padoma ieteikumi, gan sociālekonomiskās ietekmes izvērtējums. Latvija atzīst, ka Baltijas jūrā ir slikts vides stāvoklis un zivju krājumi samazinās, tomēr norāda arī uz papildu draudu jau tā apdraudētajiem krājumiem, kas saistīti ar ES zinātnieku padomam neatvilstošo Krievijas turpināto mērķzveju.

Latvija sēdē uzsvērs, ka šis jautājums darba grupās un ministru padomes sanāksmēs jau ir vairākkārt akcentēts, bet risinājums nav rasts un visticamāk tuvākajā nākotnē netiks atrisināts, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā. Tomēr šī situācija nozīmīgi turpina ietekmēt vairāku zivju, tostarp mencu, reņģu un brētliņu krājuma stāvokļa pasliktināšanos, jo Krievija, krājumiem samazinoties, praksē neierobežo savu zvejnieku zveju, bet to katru gadu palielina.

Tāpēc Latvija aicina Komisiju šo apstākli nopietni izvērtēt un visu atbildību par zivju krājumu kritumu neuzvelt tikai ES dalībvalstīm un to zvejniekiem, kuri jau daudzus gadus ievēro zinātnieku rekomendācijās ieteikto nozvejas apjomu un jutīgāko krājumu papildu aizsardzības pasākumus.

Latvija arī uzsver, ka zivju krājumu pozitīvas attīstības iespējas būtiski ietekmē pelēko roņu populācijas straujais pieaugums, kas notiek apstākļos, kad zivju populācija kritiski samazinās. Līdzīga situācija novērojama arī ar kormorānu populācijas pārmērīgo pieaugumu Baltijas jūras reģionā.

Latvijas ieskatā šos faktorus nedrīkst ignorēt un to ietekmes kontrolei ir jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Tāpat sēdē dalībvalstis izrunās dažādus ar tirdzniecību saistītus jautājumus, jautājumus par KLP birokrātijas mazināšanu, kā arī citus jautājumus.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde notiks Luksemburgā un sēdē Latvijas delegāciju vadīs ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.