Obligāciju tirgus uzplaukums Baltijā

Šī brīža ekonomiskajos apstākļos obligācijas kļūst par vienu no populārākajiem investīciju veidiem Baltijā. Pieprasījumu veicina gan salīdzinošie augstās procentu likmes – līdz pat 10–11 % gadā, gan arī lielāka pieejamība privātajiem investoriem.

„Atbildot uz tirgus pieprasījumu un pateicoties regulējuma uzlabojumiem, aizvien vairāk uzņēmumu izvēlas piesaistīt kapitālu ar obligāciju palīdzību, nevis izmantojot tradicionālos banku aizdevumus. Līdz ar to tirgū parādās arvien vairāk uzņēmumu obligācijas, tostarp tādas, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu. It īpaši Igaunijā un Lietuvā pēdējā laikā gan valsts, gan privātās obligācijas ir ļoti pieprasītas, kas liecina par lielu investoru interesi,“ norāda “Artea” bankas tirgus daļas vadītāja Egle Džiugīte (Eglė Džiugytė).

Viņa piebilst, ka daudziem investoriem obligācijas ir līdzsvarots un drošs veids, kā vairot savu kapitālu laikā, kad uzkrātā nauda inflācijas dēļ zaudē vērtību, bet akciju tirgi ir nestabili.

Latvijas investori šobrīd ir pasīvākie Baltijā

Lai arī kopumā Baltijā pieaug iedzīvotāju interese par finanšu pratību un investīcijām, joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm. Dati rāda, ka lietuvieši un igauņi iegulda daudz aktīvāk nekā latvieši.

„Latvijas investori joprojām ir salīdzinoši piesardzīgi un finanšu tirgos iesaistās mazāk. To var ietekmēt gan ienākumu līmeņa atšķirības, gan ierobežota finanšu pratība, gan arī negatīva pagātnes pieredze. Tāpat vērojams, ka latviešiem vairāk ir raksturīgi dot priekšroku līdzekļu krāšanai, nevis investēšanai,“ skaidro Egle Džiugīte.

Viņa uzsver, ka lietuvieši turpretī aktīvāk iegulda dažādos finanšu instrumentos, piemēram, obligācijās, ieguldījumu fondos, P2P platformās, kamēr igauņi tradicionāli ir reģiona līderi ar visaugstāko aktivitāti kapitāla tirgos.

Lietuvieši investē arī Latvijas projektos

Spilgts piemērs, kas ilustrē šo atšķirību investoru uzvedībā, ir AS PN Project īstenotā attīstības projekta “Preses Nama Kvartāls” obligāciju emisija. Pirmajā obligāciju laidienā, kas tika uzsākts maijā, vairāk nekā 80 % investoru bija no Lietuvas, apliecinot viņu interesi un pārliecību par Latvijas nekustamā īpašuma projektu potenciālu.

„Lietuviešu augstā iesaiste liecina gan par viņu investoru briedumu, gan par to, ka nekustamā īpašuma obligācijas kļūst arvien pievilcīgākas investoriem visā reģionā. Investori novērtē un izprot šāda ieguldījuma stabilitāti un ilgtermiņa vērtību,“ norāda projekta attīstītājs, Lords LB Special Fund V vadītājs Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius).

Ņemot vērā investoru interesi, tiek īstenots arī otrais emisijas laidiens ar līdzīgiem nosacījumiem, ļaujot investoriem turpināt dalību projektā.

Vairāk informācijas par projektu un obligāciju piedāvājumu: invest.presesnams.lv

Šī ir reklāma. Apstiprināts AS “PN Project” obligāciju publiskā piedāvājuma pamatprospekts un galīgie noteikumi ir publicēti (https://lordslb.lt/presesnams_bonds/). Pamatprospekta apstiprinājums nav uzskatāms par ierosinājumu obligāciju iegādei. Pirms investēt, rūpīgi izlasiet pamatprospektu un galīgos noteikumos, lai uzzinātu par iespējamiem riskiem un ieguvumiem.

Par “Lords LB Special Fund V”

“Lords LB Special Fund V” ir slēgta tipa nekustamā īpašuma ieguldījumu fonds, kas paredzēts informētiem investoriem. Fonds specializējas komerciālu nekustamo īpašumu attīstībā Baltijas valstīs. To pārvalda viena no lielākajām Baltijas līmeņa pārvaldības kompānijām – UAB “Lords LB Asset Management”. Izveidots 2017. gadā, fonds ir ieguldījis attīstības projektā Rīgā – Preses Nama Kvartāls, kuru attīsta AS PN Project.

Par “Preses Nama Kvartālu”

“Preses Nama Kvartāla” attīstība notiek vairākās būvniecības fāzēs. Pirmajā fāzē paredzēta A klases biroju ēkas izbūve, un, tai noslēdzoties, plānots sākt otrās fāzes darbus pie multifunkcionālā centra izveides. Nākamajās attīstības kārtās paredzēta desmit stāvu biroju ēka ar mūsdienīgu izglītības iestādi. Tāpat plānota esošās “Preses nama” ēkas renovācija. Projekta attīstītājs ir “Lords LB Asset Management”, kura pārvaldīto aktīvu kopējā vērtība 2024. gada decembra beigās sasniedza 1,331 miljardus eiro.