Kas tad īsti nosaka cilvēka seksuālo orientāciju? Jaunā pētījumā, kurā izanalizēti gandrīz pusmiljona cilvēku genomi, noskaidrots, ka neeksistē individuāls gēns, kas cilvēku padara homoseksuālu vai biseksuālu. Tas gan nenozīmējot, ka homoseksualitāte ir kas tāds, ko cilvēki iegūst tikai pieredzes ceļā, augustā vēstīja "The Guardian".

Pētnieki raksta, ka aptuveni 2 līdz 10 procenti cilvēku pasaulē ir nodarbojušies ar seksu ar sava dzimuma pārstāvi. Bioloģiskie faktori, kas veido cilvēka seksuālo orientāciju, joprojām ir visai neskaidri, tomēr daudzi zinātnieki domā, ka lielu lomu tajā spēlē ģenētika. Tomēr precīza seksuālās orientācijas ģenētiskā bāze ir grūti aptverama, jo iepriekšējos pētījumos piedalījušās relatīvi mazas brīvprātīgo cilvēku grupas.

"Jāņem vērā, ka tas ir visai pretrunīgs temats un finansējums ir limitēts, kā arī pētījuma dalībniekus atrast ir grūti. Homoseksuālisms joprojām ir noziegums vairāk nekā 70 valstīs, no kurām dažās par to draud nāvessods. Tāpēc bieži vien cilvēki informāciju par savu seksuālo orientāciju izvēlas paturēt pie sevis," stāstījis viens no pētījuma autoriem, Fahs Satirapongsasuti.

Tomēr jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Science", tika savākts ievērojami lielāks daudzums dalībnieku nekā iepriekšējos pētījumos, tāpēc tā rezultāti ir statistiski precīzāki.

Zinātnieki izpētīja 470 tūkstošus cilvēku no Lielbritānijas un ASV, kuriem bija jāatbild, vai viņi kādreiz savā dzīvē ir pārgulējuši ar sava dzimuma pārstāvi, un jāpastāsta par savām seksuālajām fantāzijām. Papildus tam zinātnieki ieguva arī dalībnieku ģenētiskos datus.

"Šis pētījums ir simts reizes apjomīgāks par jebkuru iepriekšējo pētījumu, kas pievērsušies homoseksuālisma un ģenētikas saiknes pētniecībai," izdevumam "Live Science" teicis pētījuma galvenais autors Andrea Ganna.

Pētījumā zinātniekiem neizdevās atrast individuālu gēnu, kas būtu saistīts ar homoseksuālu uzvedību. Tā vietā noskaidrojās, ka pastāv pieci ģenētiski varianti, kas ir nozīmīgi saistīti ar seksuālo orientāciju, bet vēl tūkstošiem gēnu, kas tajā ir mazāk iesaistīti.

Beigās zinātniekiem neizdevās izšķirt noteiktus ģenētiskus modeļus, kas varētu identificēt cilvēka seksuālo orientāciju. Tā vietā, šķiet, noslieci uz homoseksuālismu rada sarežģīts ģenētikas un vides apstākļu sajaukums.

"Faktiski nav iespējams paredzēt cilvēka seksuālo orientāciju, aplūkojot viņa genomu," teicis viens no pētniekiem Bens Nīls.

Tiesa, tas, ka neeksistē viens "geju gēns", nenozīmē, ka seksuālā orientācija nav ģenētiska vai bioloģiska un ir cilvēka izvēle.

"Mēs noskaidrojām, ka pastāv daudzi gēni, kas cilvēkam rada noslieci uz homoseksuālismu, tomēr katrs no tiem individuāli rada ļoti minimālu ietekmi. Turklāt arī izrādījās, ka gēnu nozīme homoseksuālā uzvedībā ir lielāka vīriešiem nekā sievietēm," piebilda Ganna.

Par spīti pētījuma lielajam apjomam tā rezultāti joprojām ir limitēti, jo analizēti bija tikai eiropiešu izcelsmes cilvēki no attīstītajām valstīm.