9. novembra rītā Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā no upes izvilkts Sanktpēterburgas Valsts universitātes pasniedzējs un vēsturnieks Oļegs Sokolovs, kura mugursomā pēc tam atrastas nogrieztas sievietes rokas.

Izrādījās, ka tās piederējušas viņa mīļākajai un studentei Anastasijai Ješčenko, kura tika nogalināta divas dienas iepriekš.

Sokolovs ir galvenais aizdomās turamais absolventes Anastasijas Ješčenko slepkavībā un upē viņš atradies, jo, iespējams, vēlējies izdarīt pašnāvību.

"Viņš ir atzinis savu vainu," paziņoja Sokolova advokāts Aleksandrs Počujevs. Pasniedzējs nožēlojot izdarīto un sadarbojoties ar izmeklētājiem.

Izmeklētājiem Sokolovs teicis, ka nošāva savu mīļāko strīda laikā, tad nozāģēja viņai galvu, rokas un kājas, vēstīja vietējie mediji.

Policija Sokolova dzīvoklī atrada 24 gadus vecās Anastasijas Ješčenko līķa fragmentus un asiņainu zāģi. Sokolovs kopā ar savu bijušo studenti bija sarakstījis vairākus darbus.

"Aizstāvībai ir vairāk nekā ducis notikumu versiju - no banālas slepkavības līdz pat dažām mistiskām versijām. Nesen psiholoģijas un psihiatrijas speciālisti sāka interesēties par Mēness fāzi, lai formulētu jautājumus gaidāmajai psiholoģiskajai un psihiatriskajai pārbaudei. Izrādās, ka Mēness notikumu laikā bijis aktīvajā fāzē, trīs dienas pirms pilnmēness. Labi zināms medicīniskais fakts, ka šajā laikā īpaši izpaužas šizofrēnija un garīgie traucējumi," novembrī sacīja Sokolova advokāts.

Pēc jurista teiktā, jautājums par Sokolova psiholoģiskajām un psihiatriskajām pārbaudēm, tikšot drīzumā atrisināts.

Tiek pieļauts, ka Sokolovs nejauši iegāzies Moikā, kad dzērumā mēģinājis atbrīvoties no nogrieztajām rokām.

Ziņots, ka pēc atbrīvošanās no līķa Sokolovs plānojis uzvilkt Napoleona tērpu un izdarīt pašnāvību Petropavlovskas cietoksnī.

Decembra sākumā Sokolovs paziņoja, ka rakstīšot autobiogrāfisku grāmatu. Divas nedēļas vēlāk viņš arī apgalvoja, ka taisījies precēt Ješčenko.

Sokolovs pasniedza Sanktpēterburgas Valsts universitātē, kuru savulaik beidzis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un bijis pietuvināts Krievijas varas eliti.

Sanktpēterburgas Valsts universitātes studenti sacīja vietējiem medijiem, ka Sokolovs "vienmēr bija nedaudz impulsīvs", bet "nebija nekādu satraucošu starpgadījumu", un izteica cerību, ka informācija par viņa līdzdalību slepkavībā ir aplama.

Citu viedokli sniedz kāds cits absolvents. 

"Viņš ir traks, uzskatīja sevi par Napoleona reinkarnāciju. Viņš tiešām bija tirāns. Visi viņu uzskatīja par slimu cilvēku," pavēstīja Vēstures fakultātes absolvents.

Vēsturnieks Jevgeņijs Ponaseņkovs, kuram bija konflikts ar pasniedzēju Sokolovu par viņa apsūdzībām par plaģiātu, runāja arī par Sokolova mīlestību pret "morālo rekonstrukciju".

"Viņš teica, ka ir dēls Napaleonam. Viņš ir traks," atzīmējis Ponaseņkovs, minot, ka brīdinājis Sanktpēterburgas Valsts universitātes vadību par Sokolova "izturēšanos" un atkārtoti lūdza viņu atlaist, taču neviens neuzklausīja viņa argumentus.

2018. gadā viens no studentiem, ar kuru Sokolovam arī bija ciešas attiecības, uzrakstīja paziņojumu pret viņu, apsūdzot viņu par nežēlīgu piekaušanu. Meitene stāstīja, ka vēsturniece tikusi piesieta pie krēsla un viņai draudēts izkropļot seju ar degošu dzelzi, un, mēģinot aizbēgt, viņš mēģinājis viņu nožņaugt.

Turklāt pagājušajā gadā Sokolova lekcijā tika piekauts students, kurš viņam uzdeva jautājumu par plaģiātu. Universitātes ētikas komisija tikai nosodīja profesoru, sakot, ka viņš ir sabojājis universitātes tēlu.

Bijušais Sokolova students un kursabiedrs Ješčenko Vasilijs Kuņins sestdien, 9. novembrī, sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja, ka pasniedzējs "jau iepriekš parādīja neiecietības un ārprātības pazīmes".

Kuņins pieminēja tās pašas epizodes - uzbrukumu studentam un meitenes piekaušanu.

Vēstures zinātņu doktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Dienvidu zinātniskā centra kazaku laboratorijas vadītājs, profesors Andrejs Veņkovs, runājot par Sokolovu, atzīmēja, ka viņš "ir devis milzīgu ieguldījumu mūsu zinātnes attīstībā," bet "visu to laiku viņš spēlēja rekonstrukcijas un visu mūžu bija izlicies, pastāvīgi parādoties Napoleona ģenerāļa tērpā un pieprasījis, lai viņu uzrunātu kā Napoleonu."

Pēc baumām par slepkavību Sokolova vārds pazuda no Krievijas Militārā vēstures biedrības zinātniskās padomes locekļu saraksta. "Google" kešatmiņā joprojām ir pieejama lapas kopija, kurā norādīts, ka Sokolovs ir visas Krievijas militāri vēsturiskās sociālās kustības prezidents.

Savukārt Krievijas Militārā vēstures biedrības zinātniskās padomes priekšsēdētāja padomniece Irina Kaznačeva sacīja, ka Sokolovs nav organizācijas biedrs.

"Sokolova vārdu dzirdu pirmo reizi. Kad viņi par to rakstīja, es nesapratu, kā viņš ir piesaistīts mums. Tagad mēs cenšamies sazināties ar zinātniskās padomes priekšsēdētāju Vladimiru Čurovu," viņa sacīja.

Kaznačeva skaidroja, ka zinātniskajā padomē ir daudz dažādu zinātnieku, jo militārvēsturiskās sabiedrības galvenais uzdevums ir konsolidēt militāros vēsturniekus, kuri raksta vai runā par attiecīgo tēmu. 63 gadus vecais Sokolovs ir vēstures pasniedzējs un Napoleona eksperts, kurš 2003. gadā saņēmis Francijas Goda Leģiona ordeni.

Viņš bijis pasniedzējs arī Parīzes Sorbonnas Universitātē, kā arī sarakstījis vairākas grāmatas par franču imperatoru Napoleonu Bonapartu, bijis vēstures konsultants vairākām filmām un piedalījies vēsturiskos Napoleona laika karu inscenējumos.