ASV prezidents Donalds Tramps ir, iespējams, mūsu laiku skandalozākais Rietumu politiķis. Apsūdzības seksuālā vardarbībā, naudas izkrāpšana no labdarības un pastāvīgi oponentiem veltīti apvainojumi ir tikai dažas lietas, kas to atspoguļo, bet par spilgtāko kļuva tas, ka 18. decembrī Tramps kļuva par trešo prezidentu valsts vēsturē, kuru impīčoja ASV Pārstāvju palāta.
Impīčmenta izmeklēšana pret Trampu tika ierosināta 24. septembrī. Tās pamatā bija trauksmes cēlāja sūdzība, ka Tramps pārkāpis savas pilnvaras, telefonsarunas laikā 25. jūlijā izdarot spiedienu uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ar mērķi iedragāt Trampa politiskā sāncenša Džo Baidena izredzes 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
Ceturtajā impīčmenta izmeklēšanas sēžu dienā liecināja ASV vēstnieks Eiropas Savienībā Gordons Sondlends. Tieši viņa liecība izpelnījās vislielāko uzmanību.
Sondlends liecināja, ka viņš kopā ar citiem sabiedrotajiem pēc "tiešiem" Donalda Trampa norādījumiem mēģinājis panākt "quid pro quo" jeb "dots pret dotu" ar Ukrainu.
"Vai bija "quid pro quo"? Kā jau es liecināju iepriekš saistībā ar prasīto Baltā nama zvanu un Baltā nama tikšanos, atbilde ir jā," teica Sondlends.
Taču viņš norādīja uz kādu niansi - viņam radies iespaids, ka Tramps gribējis, lai Zelenskis publiski izziņo izmeklēšanu pret Baideniem, taču viņu neesot pārlieku interesējis tas, lai šāda izmeklēšana reāli notiktu.
"Viņam [Zelenskim] vajadzēja izziņot izmeklēšanas. Kā es to saprotu, viņam pat nevajadzēja tās veikt. Negribu minēt, vai tās bija vērtīgas vai nē. Ar Džuliāni kunga starpniecību mums lika noprast - tas ir tas, ko viņš [Tramps] grib," liecināja Sondlends.
Kaut arī Tramps apgalvo, ka ar Sondlendu neesot sevišķi labi pazīstams, tā diez vai ir taisnība. ASV vēstniecībā Ukrainā strādājošais politiskais konsultants Deivids Holmss liecināja, ka 26.jūlijā Kijevas restorānā esot dzirdējis Sondlenda telefonsarunu ar Trampu, kurā prezidents esot jautājis par to, vai Zelenskis piekritis veikt izmeklēšanu.
Sondlends šo sarunu nepieminēja savā pirmajā liecībā aiz slēgtām durvīm, bet otrajā par to izteicās šādi: "Patiesībā man lielāks pārsteigums būtu bijis tad, ja prezidents Tramps nebūtu pieminējis izmeklēšanas, īpaši tāpēc, ka no Džuliāni kunga bijām dzirdējuši par prezidenta bažām."
Vēl vienu kaismīgi apspriestu liecību sniedza bijusī Baltā nama Nacionālās Drošības padomes amatpersona Fiona Hila. Viņa norādīja, ka Trampu aizstāvošie republikāņi esot noticējuši Krievijas drošības dienestu sazvērestības teorijām par Ukrainu.
Tramps un vairāki republikāņi vaino Ukrainu, nevis Krieviju par jaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Taču šī teorija ir Maskavas izdomājums, lai radītu haosu ASV politikā, sacīja Hila.
Sondlenda liecībā iezīmējās arī tas, ka spiediena kampaņā pret Ukrainu bija iesaistītas vairākas citas ASV augstākās amatpersonas, ne tikai Tramps.
Trampa vēlme panākt Ukrainas izmeklēšanu pret savu politisko sāncensi apmaiņā pret Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzaicināšanu uz tikšanos Baltajā namā neesot bijusi "nekāds noslēpums".
"Visi par to zināja, tai skaitā arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo," norādījis Sondlends.
"Ukrainas lietas" sakarā bieži tiek pieminēta nepilnus 400 miljonus eiro vērta militārā palīdzība Ukrainai, kas tika iesaldēta neilgi pirms Trampa un Zelenska 25. jūlija telefonsarunas.
Sondlends savā liecībā skaidri norādīja, ka Tramps uzaicinātu Zelenski uz tikšanos Baltajā namā tikai tad, ja Ukrainā tiktu ierosinātas izmeklēšanas, kuras varētu palīdzēt Trampam politiskajā cīniņā pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām.
Savukārt tas, vai militārās palīdzības piešķiršana Ukrainai balstās uz šādiem pašiem noteikumiem, neesot bijis skaidri pateikts, lai gan Sondlends esot to loģiski izsecinājis.
Militārā palīdzība bija iesaldēta vairākas nedēļas, taču galu galā tika piešķirta. Kā ziņo aģentūra AP, republikāņu kontrolētais ASV Senāts šādu lēmumu esot pieņēmis pēc demokrātu senatora Dika Dērbina draudiem bloķēt finansējuma piešķiršanu Pentagonam.
ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi 5. decembrī uzdeva Kongresa vadībai sagatavot likumprojektu par prezidenta Donalda Trampa impīčmentu, norādot, ka viņš ļaunprātīgi izmantojis savas pilnvaras.
10. decembrī Trampam tika izvirzītas divas apsūdzības - prezidenta amata pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā un Kongresa darba traucēšanā. 13. decembrī Pārstāvju palātas Tieslietu komiteja balsojumā apsūdzības apstiprināja.
18. decembrī Pārstāvju palāta vispirms ar 230 balsīm par un 197 pret apstiprināja apsūdzību Trampam par varas ļaunprātīgu izmantošanu, bet pēc tam ar 229 balsīm par un 198 pret apstiprināja arī apsūdzību par šķēršļu likšanu Kongresa veiktai izmeklēšanai. Līdz ar to Senātam būs jālemj par Trampa atstādināšanu no amata.
Senāta republikāņu līderis Mičs Makkonels un Senāta tieslietu komisijas priekšsēdētājs Lindsijs Greiems paziņojuši, ka plāno tiesu izbeigt pēc iespējas ātrāk, procesā laikā neizsaucot nevienu liecinieku. Tas izraisījis asu kritiku, ka tiesa nebūs taisnīga.
Pagaidām nav zināms, kad Trampa tiesa tiks izskatīta tiesā un ko demokrāti darīs, lai to padarītu pēc iespējas taisnīgāko. Arī vēsture liecina, ka impīčments neliecina par to, ka prezidents tiks atstādināts no amata. Neviens ASV prezidents nav ticis atstādināts no amata impīčmenta rezultātā. Ričards Niksons atkāpās pats, savukārt Endrū Džonsonu un Bilu Klintonu impīčoja Pārstāvju palāta, bet Senāts viņus neatzina par vainīgiem.