Vēstījums 110
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mana ome, kam pirms gada nomira vīrs, ilgstoši atteicās ņemt jebkādu dzīvnieku.
Pirms pāris dienām pie viņas mājas žoga sēdēja pusauga kaķēns un teica ņau. Kad viņu ielaida, viņš taisnā ceļā devās uz māju, iegāja istabā un ieritinājās krēslā, omei klēpī un pateica - es te taga dzīvošu. Muriks Šuriks tagad dārzā ripina ābolus, rāpjas kokos, staigā visiem pakaļ un murrā, it kā nekad nebūtu bijis citādi.