/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10937387t1h71d7.jpg)
Ja kāds šķendējas par to, ka Latvijā ir aukstas ziemas, viņam nebūtu par ļaunu apciemot Oimjakonu Krievijā, Sahas republikā, kur termometra stabiņš mēdz noslīdēt pat līdz -71,2 grādiem pēc Celsija, līdz ar to tā ir visaukstākā vieta ziemeļu puslodē.
Foto: -50 grādi un pie sejas piesalušas brilles - aukstākā apdzīvotā vieta pasaulē (85)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šādā aukstumā brilles piesalst pie sejas un pilsētas vienīgā skola tiek atvērta tikai tad, kad temperatūra atkal pakāpjas līdz -52 grādiem pēc Celsija.
Tā kā janvāra vidējā gaisa temperatūra šeit ir -50 grādi, Oimjakona tiek uzskatīta par aukstāko apdzīvoto vietu pasaulē. Aukstuma rekords šeit ir -71,2 grādi. Tik zema gaisa temperatūra šeit esot reģistrēta 1924.gadā.
Oimjakonā dzīvo 500 cilvēki. Pagājušā gadsimta 20. un 30.gados šī bija pagaidu apmetne ziemeļbriežu ganiem, taču PSRS laikā to izveidoja par pastāvīgi apdzīvotu vietu. Ironiski, ka vietas nosaukums tulkojumā nozīmē «neaizsalstošs ūdens». Šādu nosaukumu vieta ieguvusi, patiecoties karstajam avotam.
Lielākā daļa mājokļu Oimjakonā tiek apkurināti ar oglēm un malku, tie pārsvarā ir nelabiekārtoti - tualetes atrodas ārā.
Tā kā šeit nekas neaug, tad cilvēki pārtiek no ziemeļbriežu un zirgu gaļas. Pirmās nepieciešamības preces iespējams iegādāties pilsētas vienīgajā veikalā. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā nodarbojas ar ziemeļbriežu ganīšanu, medīšanu un makšķerēšanu.
Ārsti apgalvo, ka cilvēki šeit necieš no nepietiekama uztura, pateicoties uzturā izmatotajam dzīvnieku pienam, kas satur visas nepieciešamās uzturvielas.
Dienas garums Oimjakonā decembrī ir trīs stundas, bet vasarā - 21 stunda.
Iedzīvotājiem aukstuma dēļ ikdienā nākas saskarties ar dažādām problēmām, par kādām mēs pat nespējam iedomāties - piemēram, pildspalvās sasalst tinte un brilles piesalst pie sejas. Problēmas sagādā arī mirušo apbedīšana, kas aizņem līdz pat trīs dienām, jo vispirms vairākas stundas jādedzina ugunskurs, lai atsaltu zeme. Kad zemes virskārta atsalusi, tā tiek atrakta un atkal dedzināts ugunskurs, lai varētu rakt dziļāk.