10 ikdienas paradumi, kas slepus bendē veselību

FOTO: pexels.com

Kamēr vairums cilvēku zina, ka smēķēšana un pārēšanās nenāk par labu veselībai, ir daudzi citi slikti ieradumi, kuri arī var pamatīgi pabojāt tavu veselību, vēsta interneta vietne verywellhealth.com.

Daudzus no šiem ieradumiem var būt grūti atpazīt, it īpaši, ja tie jau ir pārvērtušies par tavu ikdienas rutīnu. Taču laika gaitā šādi ieradumi var kaitēt tavām attiecībām, fiziskajai veselībai un psiholoģiskai labklājībai. Pārbaudi, vai kāds no šiem paradumiem nav sastopams arī tavā ikdienā!

Satraucošu notikumu «atgremošana»

Domāt par notikumiem, kas tev izraisījuši stresu, vienalga, vai tas noticis pirms pieciem gadiem vai piecām minūtēm, nav veselīgi.

2017.gadā veiktā pētījumā konstatēts, ka «atgremošana» noved pie depresijas simptomiem. Jo vairāk cilvēki domā par satraucošo notikumu, jo lielāka iespējamība, ka viņi jutīsies nomākti. Pētnieki secināja, ka, samazinot «atgremošanu», samazinās arī nomāktais garastāvoklis.

Sūdzēšanās draugiem

Varētu domāt, ka piezvanīt draugam un pasūdzēties par sliktu dienu ir labākais veids, kā atbrīvoties no negatīvām emocijām. Taču pētījumi liecina, ka sūdzēšanās drīzāk pastiprina negatīvās emocijas.

Arī pētījumos konstatēts, ka pastāv saikne starp negatīvi orientētām sarunām un depresiju. Tāpat arī izpētīts, ka sūdzēšanās draugiem paaugstina stresa hormonu līmeni sievietēm. Kamēr domā, ka «sirds izkratīšana» palīdz samazināt stresu, patiesībā tā tikai var palielināt sliktās emocijas un likt iestigt sliktā garastāvoklī.

Paškritika

Nav svarīgi, vai nosauc sevi par muļķi ikreiz, kad kļūdies, vai norādi uz katru trūkumu, ko pamani, ejot garām spogulim, sevis kritizēšana var būt mūža ieradums.

Sevis noniecināšana ir slikta tavai garīgajai veselībai. 2014. gadā publicētā pētījumā secināts, ka paškritika palielina depresijas simptomus. Toties līdzcietība pret sevi, no otras puses, saistāma ar lielāku psiholoģisko veselību un noturību.

Domāšanas veida izmaiņas var likt tev justies labāk. Ir grūti lauzt šo paradumu, taču ar piepūli tu vari iemācīties attīstīt laipnāku iekšējo dialogu.

Bezjēdzīga sociālo tīklu «skrollēšana»

Vienalga, vai pēti Facebook nebeidzamo lenti, vai priecājies Pinterest vietnē, sociālajos medijos pavadītais laiks var būt slikts tavai garīgajai veselībai.

Ironiski, bet pētījumos atklāts, ka sociālie tīkli var novest pie izolācijas sajūtas. Jo vairāk laika cilvēks pavada sociālajos tīklos, jo izolētāks viņš jūtas. Savukārt sociālā izolētība nāk par sliktu kā garīgajai, tā fiziskajai labsajūtai.

Vai tas būtu brīvdienu foto vai jaunas automašīnas attēls, bildes sociālajos tīklos var likt tev justies nevērtīgam. Un pētījumi pierāda, ka skaudība pret draugiem sociālajos tīklos var novest pie depresijas riska. Tomēr cilvēki domā, ka sociālie mediji liks tiem justies labāk, tāpēc tur atgriežas. Lai gan pētnieki pierādījuši, ka sociālajos medijos pavadītais laiks tikai pasliktina cilvēka garastāvokli.

Tā vietā, lai skrollētu sociālos medijus, ieguldi savu laiku un enerģiju savstarpējā komunikācijā ar draugiem. Dodies pusdienās ar draugu, piezvani kādai paziņai vai noorganizē ģimenes vakariņas. Sociālā mijiedarbība reālajā dzīvē var ievērojami uzlabot tavu labsajūtu.

FOTO: pexels.com

Vēla gulētiešana

Tev var likties, ka nieka pusstunda neko nemainīs tavā naktsmierā. Taču pētījumi pierāda, ka gulētiešanas laikam ir tikpat liela nozīme kā stundu skaitam, ko pavadi miegā.

Amerikas Miega asociācija 2016.gadā izpētījusi, ka vēla gulētiešana noved pie sliktām izvēlēm dienas laikā. Piemēram, ja neesi kvalitatīvi izgulējies, iespējams, tev roka sniegsies pēc neveselīgiem našķiem tā vietā, lai izvēlētos dārzeņus. Tāpat tas samazinās iespēju, ka būsi fiziski aktīvs.

Naudas tērēšana

Lai gan impulsīvs pirkums pārtikas veikalā vai tiešsaistes iepirkšanās vēlu naktī var likt uz mirkli justies labāk, ilgtermiņā tā var būt kaitīga budžetam. Un ietekme var būt sajūtama ārpus bankas konta robežām.

2013.gadā Klīniskās psiholoģijas pārskatā konstatēta saikne starp garīgu veselību un finanšu problēmām. Pētnieki secināja, ka garīgās veselības problēmu iespējamība ir trīs reizes augstāka starp cilvēkiem, kam ir parādi.

Lielāka saikne arī ir starp pašnāvībām un parādiem. Pastāv astoņas reizes lielāka iespējamība, ka cilvēkiem, kas izdara pašnāvības, ir parādi.

Skaidrs, ka finanšu problēmas var novest pie liela stresa. Un pārāk daudz stresa slikti ietekmē garīgo veselību.

TV skatīšanās

Kamēr daudzi zina, ka «dīvāna kartupeļiem» nav pārāk laba fiziskā forma, pētījumi rāda, ka tas nāk par sliktu arī tavām smadzenēm.

Pētnieki konstatējuši, ka cilvēkiem, kas skatās TV vairāk nekā 3 h dienā, ir sliktāki kognitīvo testu rezultāti.

TV skatīšanās nomainīšana pret fiziskajām aktivitātēm nāks par labu tavai smadzeņu veselībai. Tā vietā, lai sēdētu dīvānā pēc smagas darba dienas, dodies pastaigā vai apmeklē sporta zāli.

FOTO: pexels.com

Maltīšu izlaišana

Maltīšu izlaišana var būt kaitīgāka, nekā tu domā. Pētījumi liecina, ka maltīšu izlaišana nenozīmē mazāka kaloriju daudzuma uzņemšanu, ņemot vērā, ka vairums cilvēku apēd vairāk nākamajā maltītē.

Maltītes izlaišana var nelabvēlīgi ietekmēt vielmaiņas procesus. Regulāra ēšana nodrošina enerģijas un koncentrēšanas spējas visas dienas garumā, vienlaicīgi rūpējoties par veselīgu ķermeņa svaru.

Ēšana, kad neesi izsalcis

Pastāv daudz iemeslu, kāpēc sniedzies pēc kāruma vai uzliec sev papildu porciju, lai gan nemaz neesi izsalcis. To sauc par emocionālo ēšanu, «nakts ēšanu» vai maltītes pārvēršanu par sociālu notikumu.

Pārāk daudzu kaloriju uzņemšana var novest pie liekā svara, kas savukārt palielina cukura diabēta, augsta asinsspiediena, sirds slimību un insulta risku, tāpat kā veicina bezmiegu un vēža risku.

Lai uzturētu sevi labā formā, izmanto ēdienu kā «degvielu» organisma funkcionēšanai, nevis kā izklaidi vai stresa samazināšanas veidu. Tā vietā, lai «piebāztu» sevi ar ēdienu, izej pastaigā, iesaisties kādā aktivitātē vai meditē, lai nomierinātu savu ķermeni.

FOTO: pexels.com

Sēdēšana

Ja strādā birojā, ļoti iespējams, ka tava darba diena paiet sēžot. Un ilgstoša sēdēšana var nelabvēlīgi ietekmēt tavu veselību.

Sēdēšana var palielināt dažādus ar fizisko veselību saistītos riskus, kā cukura diabēts un sirds un asinsvadu slimības. Tāpat ilgstoša sēdēšana var novest pie garīgās veselības problēmām, piemēram, depresijas.

Viena stunda fizisku aktivitāšu ik dienu var novērst pārāk ilgas sēdēšanas sekas. Centies arī izkustēties ik pēc pusstundas, lai saglabātu savu ķermeni un prātu labākā formā.

Uz augšu