Iepazīsties - majestātiskie jūras ērģļi!

FOTO: www.lvm.lv

Latvijā mīt deviņu sugu putni, kuru nosaukumā ietilpst vārds «ērglis» – sešas no tām mūsu valstī arī ligzdo. Augumā lielākais no Latvijā ligzdojošiem ērgļiem ir jūras ērglis (Haliaetus albicilla), kas ornitologu žargonā dēvēts par «jūrnieku». Jūras ērglis ir viens no lielākajiem Latvijā un Eiropā ligzdojošajiem ērgļiem. Mātītes, kā jau tas plēsīgajiem putniem raksturīgi, ir manāmi prāvākas par tēviņiem.

Šī putna latviskais nosaukums, visticamāk, aizgūts no kādas citas valodas, kurā manāma viņa saistība ar jūru, piemēram, no angļu (Sea Eagle) vai vācu (Seeadler). Starp citu, arī mūsu kaimiņu valodās putna nosaukums saistās ar jūru: lietuviski – jūrinis erelis, igauniski – merikotkas.

Ir vairākas ārējā veidola īpatnības, kas palīdz jūras ērgli itin viegli atpazīt. Pirmkārt, jāmin raksturīgais planējuma siluets: uz priekšu izstiepts kakls un plati, gandrīz taisni spārni ar galos labi saskatāmām ieplestām lidspalvām. Visnotaļ izteikta iezīme ir relatīvi īsā aste, kuras spalvu izkārtojums veido ķīli – šim ērglim vienīgajam ir ķīļveida aste. Pieaugušajiem putniem daba devusi kādu ļoti uzkrītošu pazīmi, kas ne tikai ļauj tos nešaubīgi atpazīt no samērā liela attāluma, bet arī viegli atšķirt no «nepilngadīgajiem» šīs sugas pārstāvjiem - koši baltas astes stūres spalvas. Līdz piecu gadu vecumam ikvienam jaunajam «jūrniekam» vairākkārt jānomaina savs spalvu tērps, pirms tas tiek pie šīs simboliski baltās astes. Ja izdodas aplūkot jūras ērgli no neliela attāluma vai tālskatī, var ievērot viņa masīvo knābi un neapspalvotās kāju apakšdaļas.

Latvijā jūras ērgļi pieder agro ligzdotāju «kompānijai».

Jau februārī abi pāra putni darina jaunu vai labiekārto veco ligzdu un pēc tam rotā to ar zaļiem skujkoku zariņiem. Ja viss rit normāli, jau februārī sākas arī gaisa deju, «kāzu» dziesmu un reizēm pat pārošanās periods. Martā vai aprīļa sākumā ligzdā parādās pirmā ola, pēc zināma laika tiek iedēta otra ola, bet trīs olas dējumā – tas ir rets notikums. Katra jūras ērgļu ola jāperē 38 dienas un, kā jau tas visiem plēsīgajiem putniem raksturīgi, pirmo olu sāk perēt uzreiz, nevis tikai tad, kad sasniegts pilns dējums. Šīs īpatnības dēļ ligzdā vienlaicīgi tup dažāda vecuma ērglēni. Katram jaunajam putnam pēc izšķilšanās jānodzīvo apmēram divarpus mēnešus, pirms viņš spēj lidot.

Eiropas klinšainajās teritorijās mītošie jūras ērgļi savas ligzdas būvē uz augstām klintīm. Tur, kur prasībām atbilstošu klinšu nav, dižputni perēkļa ierīkošanai izraugās kādu lielu koku ar gana izturīgu augšdaļu, kas spēj noturēt masīvo ligzdu.

Latvijā jūras ērgļi ligzdo vienīgi kokos.

Jūras ērgļi nav gājputni, bet gan klejotāji. Neligzdošanas periodā barošanās vietu meklējumos tie var aizmaldīties krietni tālu, tāpēc ziemā Latvijā novērojami arī tie jūras ērgļi, kuri pāri jūrai ieceļojuši no austrumiem un no ziemeļiem. Pārvarot lielus attālumus, šie putni lido vairāku kilometru augstumā.

Barību Eiropas lielākie ērgļi nolūko, sēžot uz kāda paaugstinājuma, vai lēni planējot virs medību teritorijas.

Viņu ēdienkarte ir daudzveidīga, tomēr galvenokārt tajā ietilpst ūdensputni un zivis, kuras parasti uzturas tuvu ūdens virspusei. Nereti jūras ērgļu barības spektru paplašina arī ar ūdeņiem tieši nesaistīti kustoņi: prāvi putni, vidēja lieluma un nelieli zīdītāji. Bez aizspriedumiem «jūrnieki» cenšas atņemt guvumu citiem plēsīgajiem putniem, taču lielākoties mēģinājumi ir neveiksmīgi.

Uz augšu