:format(webp)/nginx/o/2025/05/11/16837744t1hcd5f.jpg)
Ukrainas politiskais analītiķis Vadims Denisenko intervijā "Radio NV" pastāstīja, kādu taktiku Krievijas diktarors Vladimirs Putins izvēlējās, lai sasniegtu savus mērķus karā pret Ukrainu un izvairītos no konflikta ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Zemāk "Radio NV" intervijas fragments ar ukraiņu politisko analītiķi Vadimu Denisenko.
Medijs: Vai jūs piekrītat apgalvojumam, ka Putina pēdējā uzrunā galvenā auditorija bija nevis krievi, bet gan cilvēki aiz okeāna un konkrēti Donalds Tramps? Viņš teica, ka tiešas sarunas ar Ukrainu ir iespējamas, piemēram, 15. maijā. Tāpēc viņš noraidīja "Labas gribas koalīcijas" izteikto naratīvu par 30 dienu pamieru, kas sākas 12. maijā. Tomēr Putins piedāvā savu datumu un cenšas pārņemt iniciatīvu. Kā jūs to vērtējat?
Denisenko: Es varu tikai piekrist jūsu teiktajam. Un šeit skaidri un gaiši jāpasaka, ka Putins turpina pieturēties pie līnijas, ka viņš it kā vēlas mieru, bet ukraiņi un, kā viņš pats teica, "kuratori no ārzemēm" mieru nevēlas.
Protams, pirmais šī vēstījuma saņēmējs ir Donalds Tramps un, protams, amerikāņi. Tomēr nevajadzētu izslēgt iespēju, ka viņš strādā arī vietējai krievu auditorijai.
Un iekšējai Krievijas auditorijai viņš cenšas parādīt tikai vienu – ka vēlas mieru, jo saprot, ka Krievijas sabiedrībā tagad ir milzīga vajadzība pēc šīm miera sarunām un paša pamiera. Viņš vēlas viņiem pateikt: "Esmu gatavs iet uz mieru, bet šie ukraiņi, kas ir marionešu režīms, nevēlas mieru."
Tātad šeit patiesībā ir divas auditorijas. Bet es piekrītu, ka galvenā auditorija ir Tramps.
Un tagad vissvarīgākais jautājums – kā Amerika uz to reaģēs vai nereaģēs.
Patiesība ir tāda, ka tiešas sarunas bez jebkādiem priekšnosacījumiem neapšaubāmi ir slazds Ukrainai. Tieši uz to Putins no šodienas tiecas.
Un jums ir jāsaprot, ka tikai pirms nedēļas [ASV viceprezidents] Džeimss Deivids Venss runāja par nepieciešamību sēsties pie sarunu galda, lai sāktu šīs tiešās Ukrainas un Krievijas sarunas.
Ukraina tam pat piekrita, taču priekšnoteikums tam būtu 30 dienu pamiers.
Putinam šis 30 dienu pamiers nav vajadzīgs, un viņš piedāvā naratīvu "atgriežamies Stambulā".
Mums ir skaidri jāsaprot: tagad šī tēze, ka ukraiņi nevēlas mieru, tiks aktīvi pārraidīta trešajai auditorijai – ukraiņiem. Šeit mēs drīz varētu redzēt daudz "botu" un dažādu pseidoekspertu, kas apgalvos, ka mums ir jāiet uz šīm sarunām, jo miers ir svarīgāks.
Medijs: Pat Stambulas izvēle ir tikai simbolisks apliecinājums tam, ka mēs atgriežamies pie 2022. gada sarunām. Toreiz Krievija izvirzīja ultimatīvas prasības, tostarp ievērojami samazināt Ukrainas aizsardzības spēkus: sauszemes spēkus līdz 35 000, gaisa spēkus līdz 5000, gaisa un jūras spēkus līdz 10 000, tankus līdz 300. Ir arī jautājums par demilitarizāciju, denacifikāciju, atkāpšanos no tiem reģionālajiem centriem, kurus Krievijai līdz šim nav izdevies ieņemt, vai, piemēram, no krieviem atņemtās Hersonas. Vai es pareizi saprotu, ka atrašanās vieta - Stambula - dos Putinam iespēju izvirzīt tās pašas iegribas?
Denisenko: Pilnīgi noteikti. Mums skaidri jāsaprot, ka viņam nav nekāda nodoma apstāties. Viņš lieliski saprot, ka Ukraina nepiekritīs nekādiem šādiem nosacījumiem.
Viņš faktiski izstājās no sarunām ar Trampu daudz agrāk. Apmēram pirms mēneša viņš būtībā parādīja, ka viņam nav nekāda nodoma piekāpties un apturēt vasaras ofensīvu. Un viss, ko viņš darīja, bija kavēšanās, cik vien varēja. Viņš darīja visu iespējamo, lai izvairītos no konflikta ar Trampu. Arī tagad – viņš cenšas nesadusmot Trampu, vienlaikus maksimāli izmantojot savu laiku, stāstot visādas pasakas par mieru.
Tātad tas viss, atklāti sakot, ir baltos diedziņos, ka šeit pat grūti kaut ko analizēt. Ir skaidrs, ka Putins nevēlas nekādas miera sarunas, bet gan vēlas izvirzīt ultimātu un pēc tam apsūdzēt Ukrainu šī ultimāta nepieņemšanā.
Zelenskis uzstāj uz pamieru pirms sarunām ar Krieviju
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinīgi novērtējis Krievijas diktatora Vladimira Putina ierosinājumu sākt tiešas sarunas, bet uzsvēra, ka pamieram ir jāstājas spēkā jau pirmdien.
Ukrainas, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas līderi sestdien tikās Kijivā, kur ierosināja 30 dienu beznosacījumu pamieru no pirmdienas, un solīja piemērot Krievijai jaunas sankcijas un palielināt militāro atbalstu Ukrainai, ja Maskava nepiekritīs ierosinātajam pamieram. Arī ASV atbalsta šo pamiera ierosinājumu.
Putins aizvadītajā naktī ierosināja 15.maijā Stambulā sarīkot tiešas sarunas ar Ukrainu par kara izbeigšanu, bet nepieminēja 30 dienu beznosacījumu pamieru.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārstāvis šodien paziņoja, ka Turcija ir gatava organizēt miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju. Erdogans par to paziņojis Francijas prezidentam Emanuelam Makronam.
Zelenskis paziņoja, ka Kijiva ir gatava sarunām ar Maskavu 15.maijā Stambulā, bet Krievijai vispirms jāpiekrīt 30 dienu pamieram, sākot no pirmdienas.