«Iesālām Rīgu! Slokas un Kalnciema ielu stūris. Sāls vairāk par sniegu,» savā profilā raksta «Facebook» lietotājs Lauris Ērenpreiss, klāt pievienojot vairākas fotogrāfijas, kurās uz ceļa seguma redzama bieza sāls kārta. Portāls TVNET skaidroja, kāpēc ielu kaisīšanai izvēlas tieši sāli un vai šāda metode nav kaitīga apkārtējai videi.
Vairāki sociālo tīklu lietotāji savos «Facebook» profilos ievietojuši fotogrāfijas, kurās redzama bieza sāls kārta, kas izkaisīta uz brauktuvēm un ietvēm, novēroja TVNET. Sociālo tīklu lietotāju sarunās pie šādiem ierakstiem izskan jautājums, kāpēc Rīgā nevar atteikties no šādas prakses. «Kāpēc Rīga nevar atteikties no šīs apkārtējo vidi graujošās prakses? Tikko čāpoju pa Tallinas ielām – nekādas sāls,» raksta «Facebook» lietotāja Beata Johansone.
Kā informē Rīgas domē, galvenie materiāli, ar ko tiek apstrādāti trotuāri un ielas Rīgas pagalmos, esot sāls un smiltis. Sāls tiekot izmantots, lai izkausētu ledu, savukārt smiltis – lai novērstu slīdēšanu.
Iedzīvotāju viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem esot – vai reaģenti nav kaitīgi mājdzīvniekiem? Rīgas domē skaidro, ka maisījuma sastāvā ir parasts vārāmais sāls, nedaudz hlora un citi dabīgi mikroelementi. Piemēram, kaut kā saindēties, laizot šādu maisījumu, neesot iespējams. Vienīgais nepatīkamais efekts – maisījums var noberzt dzīvnieku ķepas. Tāpēc veterinārārsti iesakot pēc pastaigām mazgāt kaķiem vai suņiem ķepas (bet, ja suns ir mazs, tad arī vēderu).
Tāpat aktuāls ir jautājums, vai sāli var neizmantot vispār vai kaisīt mazāk? Pēc ražotāju ieteikumiem uz vienu kvadrātmetru drīkstot kaisīt 50-70 gramus sāls. Galvenais mīnuss – sāls tiek izkaisīts ar rokām, tāpēc kaut kur var gadīties nokaisīt vairāk, bet kaut kur – mazāk. Bet, ja šo sniega putru (kas veidojas, ja sniegs tiek nokaisīts ar sāli) notīra un neatstāj peļķes visu dienu, tad problēmas nerodas, informē Rīgas domē.
Smiltis esot ekoloģiskākais materiāls, taču to esot grūti iztīrīt no apavu zoles reljefa un kāpņu telpām. Turklāt tas tiekot izmantots tikai uz ledus. Pavisam izvairīties no sāls nevarot arī tāpēc, ka ar to tiek kaisīti galvenie ceļi un maģistrāles, turklāt lielā daudzumā. Kā norāda Rīgas domē – sāls var sabojāt apavus, ja par tiem nerūpējas.
Sāls traipi visvairāk paliekot uz zamšādas apaviem. Ādas, lakādas vai dermatīna apavi pēc atgriešanās mājās vispirms jānotīra ar mitru, pēc tam – ar sausu lupatiņu. Pēc tam apavi jāizžāvē (tikai ne uz radiatoriem!). Vēl viena pārbaudīta metode esot – uz divām daļām ūdens ņemt vienu daļu galda etiķa un ar šo šķidrumu apavus nomazgāt. Pēc tam, tikko apavi izžūst, tie jānoklāj ar krēmu, kas aizsargā no nokrišņiem.
Rīgas domē norāda, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledojuma materiālu nav. Katram piemītot blakusparādības un ietekme uz vidi. Taču sāls joprojām esot pamatreaģents visu attīstīto valstu ceļu un ielu ziemas uzturēšanā, tajā skaitā arī Ziemeļamerikā, Ziemeļvalstīs, Japānā, Vācijā un citur.
Sīkšķembas (granīta izsijas) Rīgā neesot lietojamas, jo aizsprostojot kanalizāciju un lietus notekas. Rīgas domē apstiprina, ka sāls ietekmē apkārtējo vidi un veselību, jo ieskalojas gruntsūdeņos. Taču parasti augsta koncentrācija novērojama tikai ziemā un pavasarī. Pārējā gada laikā mikroelementi tiek izskaloti ar nokrišņiem un gruntsūdeņiem.
Sāls negatīvi ietekmējot augus, koki aug lēnāk, samazinās koku imunitāte pret kaitēkļiem un slimībām. Jebkurā gadījumā kokiem gar pilsētas ielām ir īsāks mūžs arī citu faktoru dēļ. Tāpēc kokus parasti stāda pēc iespējas tālāk no brauktuves, izmantojot drenāžu, savukārt pavasarī koku saknes iespēju robežās attīrās no sāls atlikumiem.
Vai pretslīdes reaģenti bojā automašīnas? Ja sniegs, kas sajaukts ar reaģentu, no ceļa tiek notīrīts 4 stundu laikā, automašīnai briesmas nedraud. Ja netīrumu, hlora un sāls kokteilis uz ceļiem paliek ilgāk, tas var ietekmēt virsbūvi un riepas. Rīgā sniega tīrīšanas mašīnas strādā pēc šāda principa: notīra virsmu, izkaisa sāli un, tikko reaģents ir iedarbojies, irdenā masa uzreiz tiek savākta.
Šādi darbi parasti tiek veikti nakts laikā, kad mašīnu uz ielām gandrīz nav, lai sagatavotu ceļus jaunai dienai. Bet ja snieg svaigs sniegs – diennakts režīmā. Problēmu ar rūsēšanu, kā iesaka automehāniķi, varot atrisināt automašīnu pretkorozijas apstrāde reizi divos gados.
Ja mašīna ir veca, antikorozijas šķidrums «jāizlej» visos dobumos. Rūpīgi jāiztīra riteņu arkas. Tāpat ziemas laikā mašīna biežāk jāmazgā un jāpulē, lai ķīmiskās atliekas neuzkrātos uz automašīnas virsbūves.
Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs portālam TVNET norāda, ka sāls nelabvēlīgi ietekmē tiltu konstrukcijas, kas nav cinkotas.
«Negatīvāko ietekmi tas atstāj uz cementbetona ceļiem, asfaltbetona seguma ceļus sāls tik būtiski neietekmē. Šobrīd tiek meklēti inovatīvāki preparāti, kurus izmantot tiltu konstrukcijām un lidostu skrejceļiem,» saka Haritonovs.
Tomēr, neskatoties uz trūkumiem, šobrīd sāls esot piemērotākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, tam ir augsta ledus kausēšanas spēja.
Esi pamanījis kaut ko neparastu? Varbūt pavisam ikdienišķu, bet kam būtu jāpievērš uzmanība? Tad ziņo par to!
Aicinām iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus, situācijas un notikumus dzīves sadaļā «Tava balss» par dažādām piedzīvotām vai novērotām nejēdzībām, neizdarībām un izdarībām. Kopīgi aktualizēsim sabiedrībai svarīgus un arī ikdienišķus tematus, kas skar mūs visus!
Redakcija izskatīs visus iesūtītos materiālus un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar raksta autoru vai iesaistīsies situācijas risināšanā. Ziņu iesūtītāji aicināti īsi un konkrēti aprakstīt situāciju, kā arī pievienot fotogrāfijas vai videomateriālus.
Sūti savu stāstu uz tavabalss@co.tvnet.lv.
