Ērču aktivitāte uzņem apgriezienus

FOTO: depositphotos.com

Ar ērču encefalītu inficētās ērces sava upura meklējumos ir aktīvākas nekā veselās ērces, jo parazīti maina inficētā organisma uzvedību, saka Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis. Īpaši augsts saslimstības risks ar ērču encefalītu ir 27 Latvijas novados, arī Gulbenes novadā, brīdina Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Divi cilvēki jau saslimuši ar bīstamo slimību. Kopumā pārbaudītas vairāk nekā 500 piesūkušās ērces, no kurām 21 bija inficēta.

Saslimstība ar ērču encefalītu Latvijā ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko situāciju un cilvēku pirktspēju, uzskata Spuņģis. SPKC dati rāda, ka gados, kad Latvijā valdījusi krīze un vērojami sliktāki ekonomiskie rādītāji, cilvēki mazāk naudas izvēlas tērēt savai veselībai, tai skaitā vakcinācijai pret ērču encefalītu. Entomologs norāda, ka īpaši daudz inficēšanās gadījumu ar ērču encefalītu reģistrēti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gados, kad Latviju skāra vairākas ekonomiskās krīzes, kā arī ekonomiskās nestabilitātes laikā no 2009. līdz 2011. gadam. Inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu ekonomiskās nestabilitātes laikā nosaka vēl kāds interesants apstāklis:

brīžos, kad naudiņas makā ir mazāk, cilvēki biežāk dodas mežā, lai pašu iztikšanai vai pārdošanai vāktu dažādas dabas veltes.

Ar ērču encefalītu un Laimas slimību inficētās ērces aktīvākas nekā veselās

Pētnieks piekrīt tiem ērču pazinējiem, kas uzskata, ka ar ērču encefalītu inficētās ērces sava upura meklējumos ir aktīvākas nekā veselās ērces. «Parazīti var mainīt inficētā organisma uzvedību. Šajā gadījumā ērces centrālo nervu sistēmu ietekmē šis vīruss, kas varbūt tai liek justies badā un aktīvākai. Var teikt, ka

inficētās ērces upurus meklē aktīvāk.

Tas parazītu pasaulē ir ļoti izplatīts,» viņš saka.

Pēdējos gados īpaši daudz cilvēki ar ērču encefalītu un Laimas slimību saslimuši tieši rudeņos. Ērču pētnieks to saista ar faktu, ka rudenī cilvēki biežāk dodas mežā sēņot un ogot.

Ērcēm labvēlīgs klimats

Pēdējo gadu laikā klimatisko pārmaiņu rezultātā arvien palielinās arī ērču aktivitātes sezonas ilgums: ziemām kļūstot īsākām un mērenākām, ērces mostas agrāk un ir aktīvas ilgāk rudenī. «Minimālā temperatūra, kad viņas sāk kustēties un aktivizēties, ir +4 - +5 grādi. Taču pavasarī ir viena īpatnība: ja gaisa temperatūra jau sasniegusi +4 grādus un ir saulīte, tad jāņem vērā, ka augsne uzsilst spēcīgāk, tās temperatūra ir krietni augstāka, tāpēc ērces kļūst aktīvas, kad vēl šķietami ir pārāk auksts,» saka Spuņģis. Ērces vēlā rudenī un agrā pavasarī gaisa temperatūras ietekmē mēdz būt lēnīgas, taču cilvēkiem un dzīvniekiem ir tikpat bīstamas kā vasaras mēnešos. «Pie zemas gaisa temperatūras ērces, protams, ir lēnīgas. Taču, kad viņas nonāk uz upura ādas, tad ātri sasilst un kļūst pavisam aktīvas. Cilvēku un dzīvnieku āda taču ir silta,» viņš skaidro.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra gadiem pagājušajā gadā ar ērču encefalītu saslima 230 cilvēki. Pagājušajā gadā pēc ilgāka laika saslimstība ar ērču encefalītu atkal kāpusi, palielinoties par aptuveni 30%. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par augsta riska teritoriju atzīts arī Gulbenes novads, kur saslimstība ar ērču encefalītu sasniegusi 32 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Uz augšu