Pieredze dažos spēcīgos vārdos

Ilze: "Jāņtārpiņi ta jāņtārpiņi, kuru tādā brīdī interesē jāņtārpiņi. BET ODI."

Baiba: "Komfortmīļa atbilde - tikai pār manu līķi! Ne velti ir izgudrota gulta."

Solča: "Vienreiz bija. Otrreiz – nemūžam. Nevari samaksāt par viesnīcu – netēlo varoni."

Valdis: "Reiz dabūju rokām sijāt smiltis un meklēt dzīvokļa atslēgu."

Ieva: "Reiz vasarā gribēju jaunieti Rīgas centra parkā izmantot, sēžot viņam klēpī, agrā rīta stundā. Viņš tik ļoti samulsa, ka nekas mums nesanāca."

Matīss: "Man sanāca."

Viesturs: "Kāpņutelpa, palodze, pievakare, saule taisās uz rietu, skats tik burvīgs gan uz sauli, gan dāmu... Garām nokāpj kaimiņiene, pasveicina un novēl labu "atpūtu"..."

Paldies, nē, visu labu. Kristīnes stāsts

Pateicoties visām romantiskajām filmām, šķita, ka mīlēties pļavā, ezera krastā, mežā un jebkurā dabiņā ir nenormāli forši un orgasms iestājas jau pirms akta sākuma. Skaidra lieta, ka es, uzsākot seksa gaitas, biju iekļāvusi savā seksa raiderī arī mīlēšanos dabā.

Rezumē - pilnīgi un galīgi neiesaku. Ja nu gribas tā, ka acīs cērt, tad automašīna ir krietni labāks variants. Tātad visu pēc kārtas.

Pļava. Reibinoši smaržīga, saules pielieta, skaidra lieta, būs nebijušas baudas virsotnes. Sākam: es apakšā, viņš virspusē. Man zem muguras viss kņud, lien, grauž, saule spīd acīs, ķermenis virs manis sakarsis un sasvīdis. Nē, labāk maināmies. Nu nekas nav labāk, mugura nekņud, bet nu mani apsēduši dunduri. Paldies, nē, visu labu.

Daba pie ūdeņiem, pelde pa pliko, viss baigi forši, pabučojas un tā, uzkarst, un skaidra lieta, ka jāturpina. Bet nu ārā vakars, pavēss, odi. Šis viss der pusaudžiem un cilvēkiem, kuri tā nogribējušies, ka viss pāris minūtes ilgst. Nekādai izsmalcinātai seksa degustācijai šī nav laba platforma.

Sekss senlatviešu gaumē siena zārdā. Agrāk, kad nebija ruļļu, tad zārdos lika sienu un tajā alā varēja ielīst. Taču tur kaut ko uzsākt... Neiesaku. Siena putekļi, durstīgā, sausā zāle, elpas trūkums - ne jau aiz baudas, bet no sīkajiem putekļiem, kas saķērušies rīklē.

Vēl viens fiasko – mežā, agrā rudenī sēņojot. Man šis sports netīk, tāpēc šķiet, ka sekss varētu būt labāka izklaide. Galarezultāts - slapja pakaļa, jo sūnas no mūsu svara izdod ārā visu mitrumu, kas tām pieejams, plus vēl pārbīlis no kaut kāda stirnu buka. Vārdu sakot, manuprāt, sliktāk varētu būt vienīgi pagrabi.

Seksa joga eglītēs. Maijas stāsts

Ārpus telpām ir bijis diezgan daudz. Pats ekstrēmākais laikam bija vienā mazpilsētiņā pie pilsētas domes. Tur tādas trīs resnas sudrabegles auga - pudura veidā, ne rindā. Nu tad tajās arī viss notika. Krēsloja, drusku iereibusi tauta vēl staigāja pa laukumiņu, bija kaut kādi pilsētas svētki vai kas līdzīgs. Trīs egles tika stratēģiski izmantotas, jo, kad abiem partneriem visas kājas uz zemes, pozu neaprakstīšu, tāpat skaidrs, tad var spert soli pa labi vai pa kreisi, atkarībā no tā, aiz kuras egles labāk noslēpties, ja tuvojas cilvēki.

Protams, no tādas ņemšanās publiskā vietā, vairāk adrenalīna nekā kaifa, bet kaut kas tajā tomēr ir... Process plānotās piecminūtes vietā mazliet ieilga, jo ik pa brīdim bija drusku jāpārvietojas un tas izjauca ritmu. Pa laikam nācās izlikties, ka vienkārši skūpstāmies. Un labi, ka man bija plata, gara vasaras kleita. Tāpēc tauta, pat, ja arī redzēja, ka notiek kas aizdomīgs, tad kas un kā - saprast nevarēja.

Otrreiz uz "eglītēm" vairs neparakstītos, jo izvelties ar pliku dibenu no apstādījumiem publiski negribētos. Šāda seksošana nav intimitāte, bet drīzāk kā sacelšanās pret sabiedrisko kārtību un satraukuma ķeršana. Vai uzprasīšanās uz nepatikšanām, lai vecumdienās varētu lielīgi teikt, redz, jaunībā mani policija noķēra pie plikas pakaļas, sodu uzlika. Un tas būs bijis tiešā nozīmē. Nu - kas ar ko lepojas...

Ir gadījies seksot ziemā, februārī. Mežs. Sniegs visapkārt. Viens mazs sūnu laukumiņš akurāt dibena izmēra... Tādas lietas dara tikai jaunības trakumā, jo pieauguši un nobrieduši mīlnieki papardes ziedu meklē iekštelpās un mīkstos viesu nama paladziņos, bet ne krūmos, Jāņu zāļu ieskauti. Nu, tad lūk, šaubīgā bauda, kur bija jāizvēlas starp nobrāzumiem no priedes stumbra un apsaldējumu, vainagojās ar negaidītiem panākumiem.

Es nezināju, ka latviešu priežu mežs un ziema mudinās izmantot jogas pozu. Izrādās, vīrietis zināja, kā to darīt tupot! Varat iedomāties to prieku, kad ne tikai nekļūsti par sniegavīru, bet arī iemācies ko jaunu!

Vasarā, Jāņu naktī, ja mugurā gaisīgs bruncis vai tautastērps, šādi var iet papardēs itin braši. Nebūs ne zari, ne asa zāle, ne meža mošķi traucēklis. Tikai iesaku paskatīties to tupus pozu iepriekš internetā, citādi, uz vietas mēģinot izpildīt, sanāks cirks nevis sekss. Drusku vajag sapratni un trenētas kājas, bet noteikti sanāks - neba tāda nieka dēļ ies pa zemi vārtīties. Jāņi būs izdevušies!

Venēcijā, zem zvaigznēm. Ilzes stāsts

Mums aizraujošākais piedzīvojums bija Jāņos, Venēcijā uz kāda tiltiņa. Pēkšņa kaisle pārņēma. Man kupla kleita, vīram plati šorti... Un tad atnāca zvaigžņu bildētājs – cilvēks ar kameru, kurš gribēja ķert zvaigžņu atspulgus kanālā. Gandrīz noķēra mūs. Viņš jau nenojauta, ko mēs tur tā saāķējušies - varbūt domāja, ka arī zvaigznes pētām. Mēs tā smējāmies... Labi, ka viesnīca bija tuvu.

Vēl ar smaidu dažreiz atceramies, kā reiz šūpuļtīklā jūras stāvkrastā iekārtojāmies, domādami, ka neviena nav. Nebija jau arī, līdz pāri gana zemu un gana lēni lidoja paraplāns. Bet nekas, manam vīram smuks dibens!