Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8637534t1h6b58.jpg)
Nereti sievietes grūtniecības laikā (un ne tikai) atklāj aizdomas par partnera neuzticību, kas pati par sevi vienmēr ir ļoti traumējoša.
Diemžēl dažreiz vīrietim partneres grūtniecības laikā rodas vēlēšanās bēgt. Populārākais bēgšanas veids ir veidot citas attiecības — iet pa kreisi. Sieviete to ļoti sāpīgi pārdzīvo, jo grūtniecība ir laiks, kad, kā zināms, sieviete un vīrietis ir nestabilā psiholoģiskā situācijā, emocionāla krīze pastāv jebkurā gadījumā. Kā vienam, tā otram partnerim ir vajadzīgs atbalsts. Ja vīrietis nav bērnam gatavs, nav gatavs ģimenes pieaugumam vai nespēj intīmi saistīties ar otru cilvēku, kad tam ir emocionāla vajadzība, viņš metīsies bēgt.
Ja vīrietis veido citas attiecības, viņš pastāvošās attiecībās tik ļoti vairs nepiedalās. Bēgšana darbojas par aizsargmehānismu. Viņš ir aizņemts, šīs citas attiecības slēpjot vai noklusējot. Tad nav jāuztraucas, ka sieva no rīta, piemēram, vemj, un vakaros ir kašķīga un nogurusi. Viņam jādomā, lai viņa neuzzina par otru sievieti. No cilvēciskā viedokļa tas ir nelādzīgi, tas ir bēdīgs signāls, ka vīrietis nav gatavs ģimenes dzīvei, nav gatavs uzņemties tēva pienākumu, tomēr sānsoļi vēl nenozīmē, ka viņš ir nekam nederīgs vai tūlīt pat pametams.
Vai sieviete piedos?
Labākajā gadījumā partneris atnāks atpakaļ, nožēlos, pastāstīs par notikušo. Būs drāma, traģēdija. Ir labi, ja cilvēks atklāti pasaka, ka viņš ir rīkojies kā cūka, tas nozīmē, ka viņš vairs nav tāds, ka viņš ir izaudzis no infantilā un kļuvis pieaudzis. Ja vīrietis spēj atzīt, ka viņš ir kļūdījies, un vēlas laboties un sieviete var to pieņemt, pāra attiecības var kļūt pat vēl labākas, nekā bijušas pirms tam. Abu attiecībās būs noticis konflikts, bijis liels pārdzīvojums un pat traģēdija, kas pāri var emocionāli ļoti satuvināt, jo partnera neuzticība, īpaši grūtniecības laikā, ir milzīgs pārbaudījums. Sievietei jāpieņem, ka vīrietim ir bijuši savi motīvi tā rīkoties, bet tagad viņš no tiem izaudzis un savā ziņā pieaudzis. Ja partnere to var novērtēt un pieņemt, paradoksāli, bet neuzticība var būt ļoti labs vienojošs pamats. Taču dažreiz notiek arī tā: vīrietis apzinās, ka nav rīkojies labi, viņš saprot, ka jānāk atpakaļ, un sievietei saka: piedod, man paslīdēja kāja, es gribu atgriezties pie tevis, bet sieviete ir tādā emocionālā stāvoklī, ka nav gatava piedot. Viņa nav gatava uzņemties papildu psiholoģisko slodzi un tajā brīdī labāk grib palikt viena. Kādreiz ir nepieciešams attālums un laiks, lai saprastu un novērtētu otru cilvēku.
Vissliktākais ir variants, ja vīrietis paklīst un, nekā nesakot, klusiņām atgriežas. Tas liek domāt, ka vīrietis ir vai nu ļoti nobijies, ļoti gļēvs, neuzņēmīgs, vai viņam ir ļoti zema pašapziņa, tāpēc viņam vajag aizvien vairāk sieviešu, lai justos pēc iespējas vērtīgāks. Protams, var gadīties, ka sieviete intuitīvi jūt vīrieša neuzticību. Šī intuitīvā sajūta var iespaidot viņas attieksmi pret bērnu. Ja vīrietis būs sānsoļu cilvēks, arī viņa attieksme pret bērnu nebūs godīga un atklāta. Tas varētu iespaidot ne tikai pāra attiecības, bet arī abu attieksmi pret bērnu. Skumjākais, ka šādā gadījumā visbiežāk cieš bērns. Viņš aug atmosfērā, kas veidojas no abu vecāku uztveres, un vecāku attieksme rada bērnam par sevi nelāgu priekšstatu, jo nepateikta būs sajūta, ka bērns nav gaidīts un mīlēts, un svarīgs vecākiem. Ļoti liela emocionālās informācijas daļa dvēselē nonāk bez vārdiem, caur svarīgu cilvēku — vecāku vai partneru — attieksmi. Ja vecāku prātus galvenokārt nodarbina attiecības ar otru cilvēku, emocionāli viņi nav klāt, kaut gan fiziski mājās ir katru vakaru.
Konsultējusi Anita Plūme, psihoterapeite