Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8637542t1h8d9f.jpg)
Pieņemsim, ka ārā spīd saule, ir rudenīgs, bet jauks laiks. Vai vēl trakāk — tāds bija vakar, kad, nebūdams rūdīts «mežavecis», ļāvies pierunāties uz brīvdabas aktivitātēm. Pārgājienu, sēņošanu — ta jebko. Neglābjami tuvojas brīdis, kad draugi būs klāt un būs vien jādodas ārā…
Rodas jautājums: ko vilkt, ko apaut? To visvecāko un visnovalkātāko, vissiltāko vai varbūt visūdensnecaurlaidīgāko?
Nezinu, vai mani var uzskatīt par «rūdītu mežaveci» vai nevar, bet te būs daži novērojumi par raksturīgākajām kļūdām apģērbā rudenī, ja ņem vērā, ka nav specializēta apģērba šāda veida izklaidēm un ir paredzēts pavadīt ārā visu dienu.
Cik daudz un ko?
Bieži cilvēki ņem līdzi pilnīgi liekas mantas. Piemēram, uz vienu dienu garu pasākumu vairākus džemperus, bikses utt. bailēs no aukstuma un samirkšanas. Lai arī rudenī laiks ir nepastāvīgs, var negaidīti nolīt vai iegriezties ass vējš, ar daudziem, bet nepareizi izvēlētiem apģērba gabaliem nebūs līdzēts. Turklāt pārkrautā soma sagādā kreņķus un traucē izbaudīt pasākumu. Otra galējība ir pārāk vieglprātīga attieksme tā paša nepastāvīgā laika dēļ. Zobi klab, aiz apkakles tek, tie, kas ierosināja pasākumu ir... Un puņķi arī klāt… Nav diez cik labs scenārijs, vai ne?
Vēl viena kļūda — izvēlēties apģērbu pēc principa — ja sasmērēs, nebūs žēl. Neejam jau ogles kraut. Turklāt mežā putekļu un citu drazu ir daudz mazāk nekā pilsētā. Tā ka, ja nav paredzēts lauzties cauri džungļiem, dubļu kaujas vai populārzinātnisks eksperiments (kurš pēc 10 alus pudelēm var noiet pa noglumējušu baļķi), — droši.
Vienas dienas brīvdabas pasākumam būtībā pietiek ar vienām biksēm, vieglu jaciņu vai džemperīti, kurā nav karsti ejot, rezerves džemperi, ja paliek vēsi, un plānu lietusjaku, kas lieti noder arī pret vēju. Polsterēta jaka, kas it kā apvieno visu minēto, nav ieteicama. Visu laiku būs te karsti, te auksti.
Kāda materiāla apģērbu?
Uzreiz jāsaka: visnepateicīgākais materiāls brīvdabas aktivitātēm ir kokvilna un tās sajaukumi ar sintētiku. Kas ir būtiski apģērbā brīvdabas aktivitātēm? Siltums un ātra žūšana, ja samirkst. Kokvilnai nepiemīt neviena no šīm īpašībām. Aktīvi staigājot pa mežu ar mugursomu plecos, kokvilnas krekls vai džemperis uz muguras sasvīst, ilgi nežūst un arī nesilda. Ja izlīst — vāks pilnīgs. Tāpēc, jo mazāk kokvilnas, jo labāk. Tas pats attiecas uz biksēm. Džinsa vai brezenta bikses nekādi nespēj konkurēt ar, teiksim, neilona biksēm. Neilons saslapis ātri žūst un ir vēju aizturošs, pretēji kokvilnas biksēm, kas slapjas neaiztur vairs neko, tinas ap kājām un, iespējams, sagādā arī kādu noberzumu.
No dabiskajiem materiāliem vienīgi tīra vilna, arī slapja būdama, silda un ir atzīstama par noderīgu.
Arī sintētika nav ideāla. Ir gan plusi, gan mīnusi. Tomēr tīra poliestera vai poliamīda džemperis būs daudz veiksmīgāks risinājums par kokvilnas džemperi. Slapja sintētika nesilda daudz vairāk par kokvilnu, toties ātri žūst.
Neilona labā īpašība ir vēja un mitruma aizture, kā arī ļoti ātrā žūšana. Mīnuss — biezāks audums neelpo.
Pastāv arī tāda lieta kā «gudrā» sintētika, tas ir, sintētika ar iestrādātām vēju, aukstumu un slapjumu aizturošām membrānām («Polartec», «Gore-tex» u. c.), kas tajā pašā laikā nodrošina auduma elpošanu no iekšpuses un paātrinātu žūšanu. Kur to meklēt? Tūrisma un aktīvās atpūtas veikalos. Sporta veikalos var nākties piemaksāt par brendu, bet tas negarantē labāku kvalitāti un funkcionalitāti.
Apavi
Vislabāk — ienēsāti un pārbaudīti garākos gabalos. No slapjuma un aukstuma nav jābaidās, tas ir jārespektē. Vajadzētu izvērtēt, ko sola gaidāmais pasākums, un attiecīgi arī izvēlēties pret slapjumu noturīgākus vai, tieši otrādi, ātrāk samirkstošus, bet arī ātrāk žūstošus apavus. Jārēķinās ar to, ka neviens aizsarglīdzeklis vai mitrumnoturīgs apavs nepalīdzēs, ja iebrauc kādā ūdens bedrē līdz ceļiem. Runājot par zeķēm, vislabāk iegādāties daudzmaz sakarīgas, speciāli šādiem pasākumiem ražotas. Var, protams, iztikt ar parastajām un vilnas (galu galā tādās vēl aizvien nēsājas liela daļa Latvijas tūristu un aktīvās atpūtas cienītāju), tikai vajadzētu paņemt kādu rezerves pāri.
Viss minētais gan vairāk attiecas uz pasākumiem, kad īsti nav zināms, kur un pa kādiem apvidiem vajadzēs bradāt. Ja paredzēts staigāt pa takām, var īpaši nesaspringt, galvenais, lai neberž un nespiež kājas.
Tiekamies tur — ārā!