Kā pagājušogad pelnījuši priekšnieki

“Latvijā jau gadiem ilgi ir izveidojusies tāda kā dubultā morāle - tauta izliekas, ka maksā, bet ministri izliekas, ka strādā,” 2001. gada ienākumu deklarācijas komentēja bijušais ministrs un Ministru prezidents Vilis Krištopans. Viņa teiktais attiecas uz vairākiem desmitiem cilvēku, starp kuru bezgala daudzajiem pienākumiem ir arī pienākums kaut ar savu stāju parādīt, ka valsts aparāts varu neizmanto ļaunprātīgi. “Ministrs drīkst staigāt nomīdītās kurpēs, jo viņš reprezentē visu tautu, nevis tikai biznesa eliti,” kādā sarunā ar RB izpauda toreizējais ekonomikas ministrs Ojārs Kehris, kurš drīz vien zaudēja tiesības uz šādām kurpēm vai padilušu žaketīti.

Tauta, protams, tāpēc bez ministriem nepalika. Tagadējais Ministru prezidents Andris Bērziņš ir pagājušo gadu nokalpojis tautai, saņemot tikai un vienīgi Ls 9146,93, no kuriem vēl jāatrēķina nodokļi. Vienkāršā ministra gada ienākumus var pārstāvēt ārlietu ministrs Indulis Bērziņš ar Ls 8657,49. Tikai vai gandrīz tikai no ministra aldziņas ir dzīvojusi arī tieslietu ministre Ingrīda Labucka, izglītības ministrs Kārlis Greiškalns, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš. Zemkopības ministra Ata Slaktera un finansu ministra Gundara Bērziņa ieņēmumi no zemnieku saimniecībām ir devuši viņiem klāt vēl apmēram pusi no ministra algas; līdzīgs guvums no dividendēm bijis īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar ārvalstu finansu institūcijām Robertam Zīlem. Krietni bagātāki par saviem kolēģiem ir tie ministri, kas pratuši iekārtoties dažnedažādās valdēs un padomēs. Labklājības ministram Andrejam Požarnovam no šādas labklājības ticis vismazāk - ministra alga kopā ar papildu atlīdzību par zāļu iepirkšanu un pensiju izmaksas pieskatīšanu devusi Ls 14 tūkstošus. Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs pilda Ventspils brīvostas valdes locekļu pienākumus, par ko klāt ministra algai saņēmuši pa Ls 18,6 tūkstošiem. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir 2001. gada veiksminieks ar Ls 32,7 tūkstošiem: no tiem Ls 8516 bija ministra alga, Ls 12,5 tūkstoši - atlīdzība par Privatizācijas aģentūras vadīšanu (viņš tur ir valsts pilnvarnieks un padomes priekšsēdētājs), Ls 10,5 tūkstoši - alga Ventspils brīvostā un Ls 1200 - Latvijas Attīstības aģentūrā.

Mazāk varas un vairāk pienākumu tieši tautas pārstāvniecības druvā ir Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un 100 Saeimas deputātiem ar Jāni Straumi priekšgalā. Valsts prezidente tomēr ir vislabāk atalgotā persona starp tām, kuras pārstāv Latvijas valsti. Darba algā viņa pērn saņēmusi Ls 20 926,59, taču tas izrādījies mazāk, nekā Vaira Vīķe-Freiberga saņēmusi no Monreālas universitātes privātā pensiju fonda (Ls 22 179). Prezidentes literārie veikumi atlīdzināti ar Ls 3,63. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume pērn saņēmis Ls 9668 no valsts, un tie ir viņa vienīgie ienākumi. Tas ir nedaudz vairāk nekā Andrim Bērziņam, kaut Straumem bija jāpiedzīvo daudz mazāk kreņķu un uztraukumu. Šāds algu samērs kaut simboliski norāda, ka Latvija ir parlamentāra republika, kur izpildvarai dota pakārtota loma. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks algā saņēmis Ls 9235,74, bet apdāvināts jubilejā par Ls 2730. Saeimas deputātu uzrādītais guvums ir ļoti, ļoti dažāds. Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, piemēram, par darbu algā saņēmis Ls 6150 un paprasījis un saņēmis arī Ls 660 kā kompensācijas par dažiem izdevumiem, kuri saistīti tieši ar darbu Saeimā. Šādu pieticību var saprast, jo viņš joprojām uzrāda sevi par 27,6 miljonus ASV dolāru vērta vekseļa īpašnieku, kuram šo naudu kādreiz atdošot ārzonas firma “Bolster Management Ltd.”. Tie, kuriem nav tāda īpašuma kā Šķēlem, ir spiesti piestrādāt pie algas palielināšanas Saeimā - vadīt vai vismaz čakli apmeklēt komisiju sēdes un gudrot iemeslus kompensāciju saņemšanai. Ar savu aktivitāti plaši pazīstamais Jānis Lagzdiņš tādā veidā ticis pie Ls 7254 algā un Ls 4806 kompensācijās. Vēl manīgāki deputāti apvieno darbu vairākās vietās. Piemēram, Aleksandrs Kiršteins saņēmis Ls 3889 par darbu un Ls 2820 kā kompensāciju Saeimā, Ls 4305 par Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumiem un Ls 9324 kā honorāru no SIA "Eja".

Lielo pilsētu mēru vidū bagātības un pelnīšanas prasmes ziņā nepārspēts ir Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kurš pagājušogad nopelnījis vairāk par Ls 250 000 un kura uzkrājumi sasnieguši Ls 3,7 miljonus. Viņa darba algai viņa ieņēmumos nav galvenā loma. Savā ienākumu deklarācijā viņš uzrāda arī 1,5 miljonu ASV dolāru lielu aizņēmumu, par kuru presei paskaidroja tā: "Tā ir labiem mērķiem aizlienēta nauda, lai to laistu apgrozībā un pelnītu vēl lielāku naudu. Arī trastā minētie 3,2 miljoni latu ir īpašuma vērtība, un arī tai ir mērķis vēl pelnīt." Otrajā vietā ierindojas Daugavpils mērs Rihards Eigims, kurš iekrājis Ls 30 000 un nopelnījis Ls 8000, bet neslēpj, ka esot miljonārs. Trešajā vietā ir Gundars Bojārs, kurš neko lielu nav iekrājis, bet nopelnījis aptuveni Ls 47 000. No tiem Ls 28 815 viņam devis darbs Rīgas brīvostas valdē un tikai Ls 14 620 - pilsētas domē. Sarunā ar RB viņš akcentēja to, ka ir arī kapitāla daļu īpašnieks un tāpēc nav spiests par katru cenu turēties pie valsts darba un algas, taču viņa ienākumu deklarācija to neapstiprina, dividendēs viņš saņēmis tikai Ls 4112. Pēc Bojāra turības ziņā varētu sekot Liepājas mērs Uldis Sesks, kurš pērn nopelnījis Ls 27 400. Seska parādi ir Ls 22 877, tāpēc amata saglabāšana viņam droši vien ir sevišķi svarīga. Valmieras mērs Māris Kučinskis deklarējis ienākumus Ls 21 604 un nav uzrādījis uzkrājumus. Lielo pilsētu mēru ienākumu rangu noslēdz Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš ar saņemtiem Ls 12 570. Pagājušogad viņš panāca no pilsētas algas dubultošanu, tāpēc šogad varētu pakāpties mēru turības sarakstā.

Izpildvaras faktisko spēku parāda nevis ministru, bet augstāko ierēdņu algas. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks no iekasētajiem simtiem miljonu latu sev ir atstājis Ls 38 090; valsts kontrolieris Raits Černajs valsts īpašumus no izšķērdēšanas sargājis par Ls 19 331. Vēl ienesīgāka ir valsts īpašumu apsaimniekošana. Valsts uzņēmumu vadītāju algu saraksta priekšgalā, kā parasti, ir Andris Kļaviņš - “Latvijas kuģniecība” savam prezidentam samaksājusi Ls 209 428,71; no sīkiem avotiem Kļaviņš guvis vēl aptuveni 10 tūkstošus. Kļaviņa piemērs ir iedvesmojis Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu saņemt ostā Ls 91 245,49, bet vēl arī Ls 8400 uzņēmumā "Rīgas tirdzniecības osta", Ls 11 310 par valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pilnvarnieka pienākumu pildīšanu, Ls 4200 no Latvijas Jūras administrācijas un Ls 24,05 no Mērsraga pagasta padomes. Valsts a/s "Latvenergo" prezidenta Kārļa Miķelsona atalgojums pērn bijis 80 294,34 lati, bet LDz valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Andris Zorgevics par darbu šajā uzņēmumā pērn saņēmis Ls 78 942,75.

Visas pieminētās deklarācijas ir maza daļiņa no vairāk nekā 42 tūkstošiem deklarāciju, kas ik gadu ir jāiesniedz amatpersonām, kurām likums to paredz. Deklarācijas pārbaudošās Korupcijas novēršanas kontroles daļas (KNKD) vadītāja Anda Krastiņa atzīst, ka pārbaudīti tiek tikai aptuveni 4 % no iesniegtajām deklarācijām. Šogad papildu ziņas deklarācijām pieprasītas 283 amatpersonām un 68 viņu radiniekiem, tai skaitā 25 gadījumos lūgts VID Galvenajai nodokļu pārvaldei detalizēti pārbaudīt amatpersonu ienākumu likumību. Krastiņa sūrojās, ka tikpat kā neiespējami ir noskaidrot, vai amatpersonu uzrādītie skaidrās naudas uzkrājumi patiešām eksistē, - to varētu izdarīt vienīgi pēc tiesas lēmuma, kura panākšana ir pārāk ķēpīga padarīšana. VID it kā spēj pārbaudīt tikai to, vai par deklarētās naudas iegūšanu ir maksāti nodokļi. Līdz šim zināmi daži gadījumi, kad skaidrās naudas esamība pamatota. Uz šādu pārbaudi pagājušogad pats uzprasījās uzņēmējs un valsts uzņēmumu pilnvarnieks Normunds Lakučs, deklarējot Ls 5 000 000 “zeķē”. Kā atzina VID komunikāciju daļas vadītāja Dita Kļaviņa, Lakuča deklarācijas pārbaudē nekādi pārkāpumi neatradās, bet VID nedrīkstot atklāt, vai šie miljoni bija reāli - tādas ziņas ir konfidenciālas. VID amatpersonas žēlojas arī par to, ka nespēj tikt klāt amatpersonu īpašumiem, kas noslēpti pie amatpersonu radiniekiem un paziņām: no radiniekiem deklarācijas vēl var pieprasīt, bet uz labu draugu vārda noformēts īpašums no valsts ir noslēpts pilnīgi un galīgi.