Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8648972t1h21ce.jpg)
«Spēlītes internetā ir domātas pamatskolas vecuma bērniem, kuriem nav ko darīt brīvajā laikā» — ja jūs piekrītat šim apgalvojumam, tad mēs runājam par divām dažādām lietām. Ieskatieties adresē www.hattrick.org, un palūkojieties, ar ko nodarbojas 200 000 visnotaļ nopietnu cilvēku no 70 pasaules valstīm, tajā skaitā 1000 visnotaļ nopietnu cilvēku no Latvijas.
Kas ir sporta karaliene? Pareizi, vieglatlētika. Un kas ir komandu sporta veidu karalis? Pareizi, futbols. Nu, lūk, visi šie 200 000 nopietnie cilvēki, tajā skaitā 1000 nopietnie cilvēki no Latvijas, ir virtuālu futbola komandu menedžeri. Ja tiek uzskatīts, ka Latvijā ir apmēram 100 000 aktīvu interneta lietotāju, tad katrs simtais no viņiem ir «Hattrick» spēlētājs, kas liek pamatoti uzskatīt «Hattrick» par populārāko interneta spēli Latvijā. Kas tad ir šie nopietnie cilvēki, un ar ko viņi nodarbojas?
Šie cilvēki, kurus sarunvalodā jūs droši varat dēvēt par hettrikiešiem, kā jau minēju, ir futbola komandu menedžeri. Nodarbojas viņi ar visu to, ar ko parasti nodarbojas komandu menedžeri un treneri — pērk un pārdod spēlētājus, rūpējas par komandas finansēm, būvē stadionus, nosaka spēlētāju treniņu programmu un izkārtojumu laukumā. Tie, kas kaut reizi ir saskārušies ar tādām spēlēm kā «Championship Manager» un «Total Club Manager», zinās, par ko es runāju. Taču «Hattrick» no offline futbola menedžmenta spēlēm atšķir pāris būtiskas nianses.
Pirmkārt, spēle pati par sevi ir ievērojami primitīvāka — spēlētāju prasmes ir tikai astoņas skaitā, pieejamās stratēģijas — vienkāršotas līdz nelabumam, finanšu struktūra — rudimentāra. Un, ticiet vai nē, tas spēlei nāk tikai par labu, padarot to saprotamu un spēlējamu pat cilvēkiem, kas neko nezina par futbolu. Kā ir izteicies viens no spēles veidotājiem, — «Hattrick» nepretendē uz reālismu, tas ir veidots tā, lai būtu pēc iespējas spēlējamāks.
Otrkārt, spēlē nav reālu futbola pasaules personāliju. Iespējams, ka tas sarūgtina dažus spēlētājus, taču tas padara katru komandu un tās spēlētājus patiešām unikālus — vismaz man daudz vairāk simpatizē tas, ka man komandā spēlē Alfrēds Robots, nevis sarūgtina tas, ka manā komandā nekad nespēlēs Deivids Bekhems.
Treškārt, spēle ir dzīva. Kā jau visas veiksmīgākās interneta spēles arī «Hattrick» nebūtu nekas bez cilvēkiem, kas to spēlē. Svarīgākais nav pat tas, ka spēles notiek pret reāliem pretiniekiem, kas vienmēr var pārsteigt jūs ar ko negaidītu, un spēlētāji tiek pārdoti un pirkti reālā tirgū, kurā pieprasījums nosaka piedāvājumu. Daudz svarīgāka ir spēlētāju saziņa forumos, kuros vienmēr var vairāk pieredzējušiem spēlētājiem pavaicāt padomu, vai iespēja izvēlēt no spēlētāju vidus nacionālās izlases treneri. Kā pieredze rāda, sākot spēlēt «Hattrick», cilvēki nemanāmi kļūst par daļu no lielas ģimenes, kas apvieno visdažādāko vecumu un interešu cilvēkus. Un tas taču ir galvenais iemesls, kas cilvēkus piesaista interneta spēlēs, vai ne?