/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/05/11/16836867t1h0bf0.jpg)
Krievijas Federācija, iespējams, negaidīs 4–5 gadus, lai veiktu militāru uzbrukumu Rietumvalstīm, ziņo Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN.
Kā ziņo "N-TV", par to Berlīnē notikušā konferences laikā paziņoja Bundestāga deputāts no Kristīgo demokrātu savienības Norberts Retgens, kurš vienlaikus ir arī organizācijas "Atlantik-Brücke" (biedrība, kas veicina Vācijas un ASV savstarpējo sadarbību) priekšsēdētāja vietnieks.
Retgens uzskata, ka Maskava varētu veikt jaunu agresijas aktu daudz ātrāk – iespējams, jau nākamo divu līdz trīs gadu laikā.
Kremļa vadītājs Vladimirs Putins varētu izmantot to, ka Eiropas valstis nav paspējušas sasniegt savus militāros mērķus un ka ASV pie varas ir Donalds Tramps: "Mēs atrodamies ārkārtēja laika spiediena apstākļos un mums steidzami jāuzlabo mūsu aizsardzības spēja.
Jo situācija var pasliktināties ātrāk un kļūt bīstamāka, nekā to pauž oficiālie paziņojumi."
Ņemot vērā to, kā Krievija palielina savus bruņotos spēkus, pastāv teorētiska iespēja, ka 2029.-2030.gadā tā varētu mēģināt uzbrukt NATO valstīm, tādēļ ir īpaši svarīgi, lai Ziemeļatlantijas aliansei līdz tam laikam būtu nepieciešamās aizsardzības spējas, janvārī Viļņā paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
"Militārie eksperti rūpīgi seko līdzi notikumiem Krievijā. Militārā rūpniecība tur ir ļoti attīstīta, tiek ražoti daudzi tanki un lidmašīnas, un tas nozīmē, ka Krievijas militārie spēki būtiski pieaug. Līdz 2026.gadam tie, iespējams, pieaugs līdz 1,5 miljoniem karavīru," žurnālistiem sacīja Pistoriuss.
"Eksperti uzskata, ka Putins 2029.-2030.gadā var pārstrukturēt savus bruņotos spēkus, lai radītu atbilstošus apstākļus iespējamam, teorētiskam uzbrukumam citām valstīm. Arī NATO valstīm. Tāpēc mums līdz tam laikam ir jānodrošina mūsu aizsardzības spējas. Šis uzdevums, protams, maksā gan laiku, gan naudu, taču mēs ejam uz mērķi," viņš uzsvēra.