Surogātpasts — virtuālās pasaules mēris. 2. daļa

Ko darīt, ja tomēr šie samērā vien­kāršie padomi nelīdz un jūs sākat pama­zām ieslīgt surogātpasta plūdos?

Surogātpasta filtri

Ja esat uzņēmuma e-pasta lietotājs, pieprasiet, lai jūsu sistēmas administra­tors nodrošina ienākošā pasta filtrāciju un aizsardzību. To var veikt visdažādā­kajos veidos, viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem ir dažādi e-pasta plūs­mas filtri.

Šādi filtri mēdz būt arī pavisam vien­kārši, kas pēc noteikta algoritma un no­teiktiem atslēgas vārdiem visu aizdomīgo pastu ievieto atsevišķā e-pasta mapē (tur tos var pārlūkot un vēlāk izdzēst). Sarež­ģītāki filtri nodrošina pieslēgšanos datu bāzēm, kur tiek uzkrāta informācija par daudzu surogātpasta sūtījumu avotiem, tādējādi neļaujot saņemt sūtījumus no tiem. Pastāv arī kompleksi filtri, kas bez minētajām funkcijām nodrošina arī citas, piemēram, pornogrāfiska satura interne­ta lapu neatvēršanu. Tas it īpaši ir svarī­gi, ja mājās internetu lieto arī bērni.

Šādus filtrus var ielādēt gan bez maksas, gan arī nopirkt par dažiem simtiem dolāru. Pirms šāda rīka izvēles būtu uz­manīgi jāiepazīstas ar tā lietošanas iero­bežojumiem, jo liela daļa negarantē fil­trāciju no lielākajiem pasta serveriem, piemēram, «Hotmail».

Šķiet pats par sevi saprotams, ka, papētot atnākuša sūtījuma adresi (pat izpē­tot tā ceļu ar «Outlook» properties palīdzī­bu vai arī izmantojot pieejamo «Windows» programmu tracert), atklātos viss sūtīju­ma garais ceļš un varētu pieprasīt sūtītā­ja interneta pakalpojuma sniedzējam bloķēt šādu miera traucētāju. Taču jūs varētu gaidīt vilšanas, jo parasti komerciālie sūtītāji ir parūpējušies par tehnoloģijām, lai veikli slēptu pēdas. Līdzīgi, kā to kādreiz darīja slavenais spridzinātājs terorists Viktors, tiek izmantota vairāku slēpējserveru ķēdīte, līdz ar to visas e-pasta sūtījuma pēdas pazūd iz­platījumā.

Aizsardzība pret sīkdatnēm

Surogātpasta papildinājums bieži vien ir cookies jeb sīkdatnes. Tas var būt gan nekaitīgi pārlūk­programmas ekrāna izskaistināju­mi, gan arī nopietna programma­tūra, kas darbojas kā aģents jūsu datorā un sūta visdažādāko infor­māciju uz sava saimnieka serveri. Šādas sīkdatnes būtiski palēnina arī upura datora darbību.

Pirmais līdzeklis cīņā ar to, protams, ir augstāka drošības līmeņa uzstādīšana interneta pārlūkprogrammai. Pēc noklu­sējuma, piemēram, «Microsoft IE 6.0» pārlūkprogrammai tas ir vidējs (medium, precīzāk to varat aplūkot caur Tools>Internet option>Security>Internet), paaug­stinot šo līmeni līdz high, tiks apturēta daudzu skriptu un citu lietojumprogram­mu darbināšana. Negatīvās sekas — tā­dējādi var nedarboties ari kāda no derī­gajām programmām. Tāpēc būtu jāatrod saprātīgs kompromiss starp drošību un lietošanas ērtībām.

Eksistē ari daudzi rīki (pazīstamākais «Ad-aware»

kas palīdz iztīrīt šādas sīk­datnes no datora. Šādas programmas, kas visbiežāk privātajai lietošanai ir bez maksas, palīdz periodiski attīrīt gan fai­lus, gan arī datora reģistrus, kur sīkdat­nes atstāj pietiekoši daudz pēdu. Nekau­nīgākā no šādu sīkdatņu izpausmēm ir tāda, ka tās kādā jaukā brīdī citu pēc ci­ta var sākt vērt vaļā visus logus, pilnībā paralizējot darbu ar datoru. Protams, ar iepriekš minēto rīku var veikt kārtējo tī­rīšanu pēc šāda nepatīkama incidenta, taču tas prasa laiku. Eksistē arī speciālas programmas, piemēram, «ZeroAds», «Ad Killer» utt., kas neļauj aktivizēties šādām programmām ar uznirstošajiem

logiem. Tās funkcionāli papildina iepriekš minētās sīk­datņu filtrācijas pro­grammas, jo ar spe­ciālu iebūvētu algo­ritmu palīdzību kontrolē datorā darbināmo programmu darbību un apstādi­na nevēlamo programmu pašdarbību, tomēr tās fiziski neizdzēšot.

Microsoft iniciatīvas

Augustā iznākušajam «Outlook 2003» kompānija «Microsoft» ir iestrādājusi dau­dzas jaunas tehnoloģiskas iespējas, kas arī ir vērstas uz potenciā­lo lietotāju komforta uz­labošanu. Būtiskākās no jaunajām funkcijām ir:

• aizdomīgā e-pasta fil­trācija (gan pēc adresā­ta, gan pēc satura), tā ievietošana speciālā mapē Junk E-mail;
• drošo sūtītāju saraksts (sūtījumus no šajā sa­rakstā minētajām per­sonām neatfiltrē);
• sūtītāju melnā saraksta izveidošana (saņemtais e-pasts automātiski tiek ievietots speciālajā mapē);
• drošo saņēmēju sa­raksts.

Kā uzsvērts anotācijā, programmu var konfigurēt divējādi — saudzīgajā režīmā tā visus aizdomīgos sūtījumus ievietos speciālajā mapē, kur tos vēlāk var pārskatīt un izdzēst, kā arī agresī­vajā, kad visi ienākušie aizdomīgie sūtījumi tiktu bloķēti un izdzēsti. Protams, tādējādi pastāv risks, ka tiek zaudēta arī daļa liet­derīgās informācijas, ko šāds mākslīgais intelekts būs atsijājis.

Negribētos, lai lasītāji domātu, ka šīs jaukās iespējas atrisinās visas ar surogāt­pastu saistītās problēmas. Kā tas jau dažkārt bijis, katram no ri­sinājumiem ir savas potenciāli vājās pu­ses, un, nedaudz pafanta­zējot, var iedomāties situ­āciju, ka top radīts jauns datorvīruss, kura galvenais uzdevums ir iegūt šo jūsu drošo sūtītāju sarakstu un nosūtīt saimniekam. Pār­ējo varat iedomāties pa­ši…