Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/11/8657199t1h201f.jpg)
Šovakar ir Ziemassvētku vakars, un visā pasaulē kristieši sāk atzīmēt Kristus dzimšanas svētkus.
Šajā pēcpusdienā un vakarā dievkalpojumi notiks gandrīz visās tradicionālo konfesiju baznīcās, bet lielākajās draudzēs trešdien paredzēti pat vairāki dievkalpojumi. Piemēram, lielākajā luterāņu draudzē Rīgas Lutera baznīcā trešdien notiks trīs dievkalpojumi — pulksten četros, sešos un astoņos vakarā.
Dievkalpojumi notiks svinīgā gaisotnē, un baznīcās par svētkiem liecinās ne tikai Ziemassvētku dziesmas, bet arī liturģisko piederumu — altāra piederumu un mācītāju talāru — baltā krāsa.
Pieredze liecina, ka Ziemassvētku svētvakarā un arī Pirmajos un Otrajos Ziemassvētkos baznīcās vērojams vislielākais baznīcēnu apmeklējums. Arī luterāņu mācītājs Gundars Bērziņš atzina, ka šajos dievkalpojumos baznīcā ierodas pat tie cilvēki, kam šis ir gandrīz vienīgais baznīcas apmeklējums gadā.
«Kāpēc daudzi cilvēki tikai vienu reizi gadā ierodas baznīcā? Varbūt tāpēc, ka tad Jēzus Kristus vēl ir pavisam mazs un nevienam netraucē? Bet Viņš izaug liels un dara lielus darbus, un tieši tas ir kristiešu Ziemassvētku prieka avots,» pārdomās dalījās mācītājs.
Ziemassvētku dievkalpojumi baznīcās notiks trešdien, ceturtdien un daudzviet arī piektdien.
Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma — evaņģēliji stāsta tikai par Jēzus piedzimšanas faktu. Ēģiptē 3. gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas dienu svinējuši 25. martā. Arī citās austrumu zemēs šo dienu saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Romā 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu sākuši svinēt ap 336. gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274. gadā par godu «neuzvaramā Saules dieva» dzimšanai 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, tā cenšoties stiprināt pagānu valsti.
Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25. decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir «pasaules gaisma» un «taisnības saule». No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Ziemassvētku liturģijā ir Vigilijas mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigilijas, 24. decembra, vakarā. Vigilare nozīmē «būt nomodā». Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24. decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts.
Pēc Ziemassvētkiem seko septiņas dienas, ko sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.